Ticība un ticējumi

Kāds Latvijas Kristīgā radio raidījums par ticību un ticējumiem izrādījās īsta “zelta bedre” masu apziņas manipulācijas metožu izmantojuma ziņā. Piebildīšu uzreiz, ka man nekas nav pret kristīgo ticību kā tādu, tai piederu, neatkarīgi no tā, kādas izpausmes ir dažiem citiem tās pārstāvjiem, tajā skaitā neatkarīgi no tā, cik lielā mērā viņi nodarbojas ar demagoģiju (tādējādi pat, iespējams, atgrūžot un radot negatīvu iespaidu par kristietību izglītotākajai sabiedrības daļai). Teksts, ko lasīsiet ir vairāk kā aicinājums padomāt, kādas un cik godīgas metodes tiek lietotas citu pārliecināšanai, nevis atbalsts viedoklim, ka jātic visam pēc kārtas, domājot, ka tas varētu atnest mums kādu labumu. Jāpiebilst arī, ka, ja kāds izmanto minētās metodes, tas nebūt nenozīmē, ka viņa paustais viedoklis savā būtībā ir pilnībā nepatiess. Ja es to apgalvotu, man varētu piesieties vienas no šīm metodēm –  “ad hominem” –  izmantošanā…

Tātad:

1. “Post hoc” . Uzņēmēja Dace  radījumā stāsta, kā izmantojusi dažādus pagāniskos ticējumus, lai nodrošinātu sekmes pašas uzņēmējdarbībā. Taču bizness un arī attiecības ģimenē negāja uz labo pusi, bet tieši otrādi. No tā viņa secina, ka pie vainas ir šīs senās parašas, un raidījuma vadītājam pat neienāk prātā uzdot jautājumu par to, ka varbūt pie vainas bija kāds cits iemesls (ekonomiskā krīze, konkurenti, negodīgi sadarbības partneri, kā arī citi iemesli, kādēļ viņai sašķobījās ar attiecības ar vīru?), t.i. tādējādi viņš, vai nu  apzināti vai ne, vada raidījumu tendenciozi. Otra raidījuma viešņa Eva savukārt izceļ to, ka, lai arī tiek praktizēti dažādi senie rituāli, piemēram, bluķa vilkšana labākas dzīves vārdā, tomēr “labāk nepaliek”. Uz raidījuma beigām izskan ideja- ja nostāsimies pret okultismu, atnāks atmoda Latvijā.  Lai nerastos iespaids, ka jūsmoju par ticējumiem, piebildīšu, ka arī daudziem no tiem pamatā ir “post hoc” melīga loģika…

2. Manipulēšana ar vārdiem, konkrētāk, vārda “māņticība” lietojums, sasaistot to tikai ar nekristīgajām parašām. Kaut arī pēc būtības, ja māņticība ir ticēt, ka puzura piekarināšana un laimes liešana vai citas izdarības kaut kā mūs ietekmēs pozitīvi, tad kāpēc lai māņticība nebūtu sākt ticēt, ka šīs pašas darbības mūs ietekmēs negatīvi. Un tieši  uz šo otro izvēli aicina raidījums, tajā pašā laikā it kā nostādamies pret māņticību. Raksturojot pagāniskos ticējumus, raidījuma vadītājs izvēlas arī tādu leksiku kā “pupu mizas”, “sūdi”, “pretīgi”. Viena no raidījuma viešņām, raksturojot senatnes Ziemassvētku pagāniskās parašas, izvēlas tādu 17.gs. tekstu, kur tiek pielietoti tādi apzīmējumi kā “bezkaunīgi svētki”, “rīšana”, “bļaušana”. Izvairīšanās no pagāniskā tiek salīdzināta ar “attīrīšanos no sūdiem”.

3. Jau punktā 2. redzējām, kā tiek izmantota„melīgā dilemma”, kad tiek piedāvātas tikai 2 alternatīvas gadījumā, kad ir vairāk kā 2. Tā saistīta ar tādu masu apziņas manipulācijas metodi kā “melns vai balts“. Tā nepieļauj starpstāvokli. Kaut arī – var jau arī piekarināt puzuri, neticot, ka tas mūs var vispār kaut jebkādā veidā ietekmēt… Taču šis variants raidījumā netiek apskatīts.

4. Lai noniecinātu kādu parādību, tiek izcelts tā senums, konkrēti šajā gadījumā – otra raidījuma viešņa citē rakstu no kāda sieviešu žurnāla par latviešu šamanisma atdzimšanu, izceļot, ka ir ticējumi un rituāli, kas ir radušies neolīta laikmetā un vai kaut ko tādu būtu jāpraktizē 21.gs. cilvēkam, turklāt izglītotiem, ar augstu intelektu? Raidījuma vadītājs turpina manipulēt ar vārdiem un lai paspilgtinātu iespaidu par neolīta laikmetu, raksturo tā laika cilvēkus kā “spalvainus”, “salīkušus”, “ar asti”, lai klausītājam rastos vēl mazāka vēlme darīt to, ko darījuši viņi. Tā arī ir sava veida viltus loģika– kaut kas ir slikts, tikai tāpēc, ka sens. Raidījumā gan netiek akcentēts, ka samērā sena ir arī kristietība.

5. Kritizējot bluķa vilkšanu Ziemassvētku laikā Vecrīgā, tiek akcentēts, ka tas noticis par nodokļu maksātāju naudu. T.i. tāda metode kā vajadzīgo akcentu uzlikšana, šajā gadījumā, lai radītu negatīvas asociācijas.

6. Vienpusīga informācijas atlase, citējot mūsdienu izpratnē visdīvainākos un smieklīgākos ticējumus.

7. Patvaļīga interpretācija attiecībā uz to, kas ir  “Dieva griba”.  Izskan aicinājums, ka noteikti jāiznīcina visas ticējumu grāmatas, kas ir kristiešu mājās, jo tie ir “elka stabi” (nu un, ka kultūrvēsturiska vērtība). Notiek atsaukšanās uz autoritāti (arī manipulācijas metode). Šajā gadījumā autoritāte ir Dievs.  Viešņa stāsta, ka Gars apgaismoja un nāca izpratne par to, kas ir pareizi un kas ne. Nekristietim tāds arguments nederēs, jo viņam Dievs nav autoritāte, savukārt kristietim varētu prasīties pēc pamatojuma no Svētajiem rakstiem…

8. Ar “pot hoc” cieši saistīta manipulēšana ar cilvēku emocijām, bailēm attiecībā uz to, kas cilvēkiem ir vērtīgs un svarīgs. Raidījuma vadītājs saka, ka cilvēki jābrīdina, “mēs dzīvojam zem lāsta”, un tas apdraud mūsu draugus, bērnus, visus iedzīvotājus. Pēc tam, kad apspriests tas, ka nedrīkst kārt puzurus, jāiznīcina ticējumu grāmatas, t.i., liekot saprast, kas mums jādara, lai no šī lāsta izvairītos.  Savukārt  pēc tam stāstīts par kundzīti, kurai mājās bijušas ezotērikas, dainu, buramvārdu, ticējumu u.c. grāmatas, kas nav kristīgas, it kā starpcitu pieminot, ka viņas meita bija aizvesta uz psihiatrisko slimnīcu. Netiek gan minēts iemesls, kāpēc aizvesta. Bet, ja skatās uz kontekstu, tad var uztvert tādu metodi kā “mājieni”  – norādīts tiek  netieši, tā izvairoties no apsūdzības, ka ko tādu pateicis. Raidījuma vadītājs vēl piemin “trako māju”, kā arī to , ka Valsts, draudzes brūk kopā. Raidījumā draudēts tiek ar pirmdzimto nāvi. Arī ar sliktiem sapņiem, bezmiegu, jo tajā, ko izkarinām kā skaistu dekoru, var būt dēmoni.  Manipulēšana notiek arī ar cilvēku vainas apziņu– Kristus jūs ir atpircis ar savām asinīm, bet jūs rīkojaties nepareizi un pretīgi, ņirgājoties par Dieva žēlastību (bet te sk. punktu par interpretāciju).

9. Saskatāma arī vienkāršošana un grēkāža metode. “Grēkāzis” ir viss, kas saistīts ar pagānismu un tas tiek vainots gan pie tā, kāpēc cilvēkiem neveicas, gan pat līdz tam, ka valstī ir krīze.