Archive for the ‘Apziņas manipulācijas paņēmieni’ Category

Vārdu izvēle un došana

Vienu un to pašu lietu, cilvēku, parādību bieži var apzīmēt ar dažādiem vārdiem, turklāt  šos vārdus izvēloties tā, lai radītu “vajadzīgās” asociācijas un līdz ar to vēlamo attieksmi uztvērējam: pozitīvu, neitrālu vai negatīvu.

Kas vienam

– spiegs, otram izlūks;

– brīvības cīnītājs un partizāns, citam – terorists;

–  aborts vai suņa iemidzināšana, citam slepkavība;

– ekspansiju un karš, citam cīņu ar globālo terorismu;

– korupijas apkarošana, citam  cīņa ar politiskajiem konkurentiem;

– mīļākā, citam piegulētāja;

– karavīri iznīcināja ciematu, citam- izpildīja savu pienākumu

– runa, citam- vervelējums utt.

Jāmin tāds apzīmējums kā eifēmisms – tas var būt vārds vai teiciens, ko lieto kāda vārda vietā, kas izsauktu negatīvu reakciju. Piemēram, “12 000 nogalināto” vietā teikt “risinājums”, nevis “sakaut”, bet “nomierināt”, “seksa šovs” vietā teikt  “pieaugušo izklaide”; vārds “bomzis” varētu kādu aizvainot, tādēļ neitrālāk skan “bezpajumtnieks” (man labāk patīk apzīmējums angļu valodā – “residentally challenged”) utt. Kā jau nojaušat – lielas iespējas ir tulkotājam no vienas valodas uz citu- daudzus vārdus var iztulkot tik dažādi…

Ja kaut ko vēlas nomelnot, var „piekarināt birkas”, piemēram: radikāls, ekstrēms. Par vietām, kas nepatīkamas, mēdz teikt „bedre”, „miskaste”, par lietām – „nederīgs”, „jēls”, „stulbs”, par personām – „ragana”, „neandertālietis”, „frīks”, „debils” utt. Var veidot jaunvārdus ar vajadzīgo nokrāsu, piemēram, “liberasti”. Efektīvi ir pateikt ko šokējošu, piemēram, dietologs: „Iespējams, jūs nogaliniet savus bērnus!” Mūsdienās, kad visapkārt tik daudz informācijas, spilgtas akcijas un frāzes ir tās, kas sev patiešām pievērsīs vairākuma uzmanību. Kāds piemērs. 

Var lietot vārdu “skandāls” līdz brīdim, kad šī lieta, pati par sevi būdama neitrāla, iegūs negatīvu pieskaņu, “sasmērēsies”.  Jānis Riņķis savā lekcijā min digitālo televīziju. Par to tik daudz tika rakstīts plašsaziņas līdzekļos kā par skandālu, līdz… Vienā jaukā dienā tai vajadzēja kļūt par “ciparu televīziju”. (Sk. video šeit).

„„Alkohols ir narkotika un visi, kas to pārdod ir narkotirgoņi. Tāpēc dzērienveikalu īpašniekus jāapcietina. ” – te propagandists kaut ko jauc. Alkohols nav nelegāla narkotika ASV, kaut arī dažas narkotikas ir.”( H.T.Konserva, „Propagandas tehnikas”, 7.lpp)  Tāpat piemērā ar abortu veicēju saukšanu par slepkavām situācijā, kad aborts ir legāls.

Efektīvi ir lietot vārdu „pieprasīts…”, lai liktu domāt, ka arī jums tas jānopērk, ja jau tik daudziem par to tāda interese. Tikai , cik daudziem ienāk prātā pārbaudīt, kas ir aiz šī vārda “pieprasīts” – varbūt to galu galā pieprasījuši tikai daži cilvēki… Plašsaziņas līdzeklis var ietvert savā nosaukumā  “Neatkarīgā/is”, tikai – cik neatkarīga no dažādiem finansētājiem tā īstenībā ir?

Nacionāla kā kaut kā pozitīva izmantošana saskatāma arī aicinājumā pirkt kādu produktu tāpēc, ka tas ir Latvijā ražots.  Kaut arī tas, ka ražots šeit neliecina par labāku kvalitāti, turklāt daudz kas ražots no izejvielām, kas nāk no citām valstīm. Līdzīgi ir ar vārda patriotisms izmantošanu. “Piemēram, ASV vadošās partijas – republikāņi un demokrāti nesauc sevi par “Vienoto Ameriku” vai “Amerikāņu Dzimteni”, tāpēc ka apzinās, ka tādi nosaukumi ir politiski negodīgi. Sabiedriskām apvienībām, saskaņā ar loģiku, vispār nav tiesību dēvēties ar vispārnacionālu simbolu, jo tās ir tikai DAĻA no Pilsoniskās sabiedrības un izsaka tās DAĻAS viedokli – lai parlamentā cīnītos par šīs daļas interesēm ar citu daļu interesēm (tas pats godīgais tirgus, ja runājam par precēm). Pretējā gadījumā pats parlamentārisms (kā “viedokļu tirgus”) zaudē savu jēgu, jo viena partija vai apvienība ir ar vispārnacionālu nosaukumu un it kā vienīgā izsaka visas nācijas viedokli. Tas ir, kļūstot par monopolisti.” (Citēts no raksta “Manipulēšana ar masu apziņu” – fragments no Vadima Deružinska grāmatas “Sazvērestības teorija”, 1. nodaļa , bija publicēta LFFB mājaslapā, saite vairs nedarbojas)

Lai noniecinātu kāda idejas, var nosaukt tās par “utopiskām”. Valdis Zāle uz to iesaka atbildēt:”Jums var likties utopiska jebkura ideja, bet tādēļ jau tā tāda nekļūs.” (9.lpp. “Psihotriki, blefošana, manipulācijas“, 1997). Līdzīgi var pateikt, ka kāda ideja ir tikai teorētiska, bet praksē un reālajā dzīvē ir pavisam savādāk. Bet gan  teicienu par utopiju, gan par teoriju oponents  var likt pamatot un tas ne vienmēr izrādīsies vienkārši.

Lai attaisnotu varmācību un nogalināšanu (piemēram, kādu ienaidnieku), tiek pielietota dehumanizācija  – to var izdarīt ar attiecīgi izvēlētu vārdu palīdzību (“mēs sitīsim tos utainos”, “necilvēki” un “mežoņi” attiecībā uz ebrejiem un musulmaņiem u.c., utt.).  Abortus attaisnojot, var norādīt, ka vēl nedzimušos bērnus nepareizi saukt par bērniem, cilvēkiem, bet pareizi ir “embrijs”, “auglis”, “nedzimusi dzīvība”.

Vēl sarunbiedrs var pārmest otram subjektīvismu, līdz ar to apvainojot zināmā kļūdainumā un nespējā būt objektīvām. Uz to gan var atbildēt tieši ar to pašu.

Svarīgs arī vārda “mēs” lietojums un darbības vārdi attiecīgā formā (“iesim”, “darīsim”, “gribam” utt.), ja kāds vēlas uzsvērt savu kopību ar auditoriju, atvieglot komunikāciju ar to.  Tas iet rokrokā arī ar jebkā cita kopīga uzsvēršanu – braucot uz kādu reģionu, akcentēt savu saikni ar to (dzimu, mācījos, strādāju utt.), runājot ar kādas profesijas pārstāvjiem, uzsvērt savu pieredzi šajā darbības jomā utt.

Lai panāktu sev vēlamo risinājumu var lietot arī  vārdu neitralitāte. Piemēram, daudz uzticamāk izklausīsies tā cilvēka teiktais, kurš akcentēs, ka viņš ir neitrāls, piemēram,attiecībā uz kādu politisku partiju.  2013.g. anonīmi labdari sola noteiktu skaitu biļešu uz dziesmu un deju svētkiem izsniegt bez maksas, paziņojot “Tiem (arī žurnālistiem), kuri interesējas par cilvēkiem, kas stāv aiz šīs akcijas, varam apsolīt, ka atklāsim autorus tūlīt pēc biļešu izlozes (un pašvaldību vēlēšanām). Tad, jo nevēlamies, lai publiski tiktu meklēti politiski motīvi tur, kur to nav“. (Raksts  portālā tvnet.lv “Internetā par brīvu sola 510 Dziesmu svētku biļetes“)

Tālāk – zelta vidusceļa, kompromisa kā kaut kā ļoti pozitīva izcelšana. To var izmantot manipulatīvos nolūkos tas, kuram savādāk būtu lielāks zaudējums. Piemēram, pēc autoavārijas mēģinot ar otru šoferi sarunāt visus izdevumus sadalīt uz pusēm.  Tas noder arī situācijās, kad taisnība ir abās pusēs un problēmas risināšana līdz ar to var ieilgt, taču tam nav laika (vai arī kāds speciāli rada iespaidu, ka trūkst laika…).

Lai manipulācija noritētu veiksmīgi un lai efektīvāk liktu idejām iespiesties auditorijas apziņā, nereti tiek izmantoti tie paši izteiksmes paņēmieni, kas literatūrā – metaforas, epiteti, alegorijas, personifikācijas, satīra (uzbrūk kādam netikumam, novedot to līdz absurdam) u.c.

Metafora- vārds tiek pārnests no objekta, ko tas parasti apzīmē, uz citu vārdu, ko tas varētu apzīmēt tikai ar netiešu salīdzinājumu un analoģiju. Piemēram, “dzīves novakare”, “gaismas pils” un “stikla monstrs” (abi pēdējie ir par vienu un to pašu, labi zināmo ēku Rīgā).

H.Runga rakstā “Smadzeņu skalošanas metodes” kā piemērus min šādus salīdzinājumus „S.Huseins – tas ir Hitlers, kurš runā arābu valodā! Vai arī svaigāks piemērs – Žirinovskis ir nācis klajā ar atziņu, ka Baraks Obama ir Mihails Gorbačovs, kurš sagraus ASV.”  Plašsaziņas līdzekļos nereti sastapts salīzinājums ir “Eiropa – mūsu kopīgās mājas”- lai izraisītu pozitīvas asociācijas.

Personifikācija – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu attēlošana ar cilvēka īpašībām. Salīdzināt var  ar dzīvniekiem, kuriem raksturīgas kādas nepatīkamas īpašības (nosaukt kādu “čūska”, “žurka”, “aita”, “parazīts”) – tas var notikt ne tikai vārdiski, bet arī vizuālā veidā, piemēram, karikatūrās.

Aiz šīs rindkopas iederētos saite uz tālākredzamo video, kas būs saprotams krievu valodas pratējiem un labi ilustrē dažas no iepriekšizteiktajām domām – “Звериный оскал патриотизма

Var izdalīt tādu metodi, kā akcentu uzlikšana.“ Ja skrējienā piedalās divi skrējēji, tad ir vairāki varianti, kā to pasniegt. 1. interpretācija. Es atskrēju pirmais, bet viņš pēdējais. 2. interpretācija. Es atskrēju otrais, bet viņš pirmspēdējais.

Vēl viens piemērs par skaitli 7. 7 ir: – mazāk nekā astoņi – vairāk nekā 6 – gandrīz desmit – puse no 14 “ (H.Runga, turpat.)

Akcentu uzlikšanai nereti kalpo skandāli, kas tiek vai nu inscenēti vai paši rodas ap kādu cilvēku, notikumu utt.

Mājieni. Norādīt netieši, tā izvairoties no apsūdzības, ka ko tādu pateicis. Piemēram, frāze „Priekšnieks šodien skaidrā” liek domāt, ka citas dienas viņš ir piedzēries. Vai arī „Es jau negribu teikt, ka neveikls, bet tu vienmēr kaut ko nejauši pagrūd vai nomet”.

Vārdu izvēlei ir liela nozīme kaut komentējot, piemēram, tas, ko saka žurnālists komentējot neitrālu TV sižetu, tā ievirzot skatītāju domas vēlamajā virzienā.  Kādā diskusijā, lai noniecinātu cita viedokli un varbūt pat izsistu viņu no līdzsvara, kāds var izmest tādas piebildes kā “muļķības”, “blēņas”, “tas taču sen zināms”… Kaut arī pieņemami būtu, ja pretī viņam izskanētu aicinājums pamatot šo komentāru. Var, protams, arī ignorēt šāda veida piebildes un turpināt savu, nezaudējot pašapziņu.

Izteicieni, ticējumi, pasakas – var izmantot kādu tautā labi zināmi ticējumu, īsu pasaku vai izteicienu, varbūt pat anekdoti un savu argumentāciju būvēt uz to. Piemēram, „Mazs cinītis gāž lielu vezumu”- lai pamatotu kādas nelielas organizācijas spēju kaut ko paveikt. „Labāk vēlu, nekā nekad”- lai neitralizētu faktu, ka kaut kam nokavēts termiņš. “Nauda nesmird” – lai attaisnotu amorālu rīcību peļņas gūšanas nolūkā.

Un vēl – indīgā un saldā sviestmaize Šī metode ir kā pozitīvās ziņas „slāpētājs”. Tas izpaužas tā, ka starp negatīvo ziņas sākumu un negatīvajām beigām tiek ielikta pozitīvā ziņa.” (..) “Līdzīga metode „indīgajai sviestmaizei”, tikai šeit negatīvā ziņa tiek slāpēta ar pozitīvu sākumu un beigām.” (H.Runga, raksts “Smadzeņu skalošanas metodes”) Šādas pārliecināšanas rezultātā manipulācijas upuris var piekrist sev neizdevīgiem noteikumiem.

Labs raksts par konkrēto tēmu un ar piemēriem  – “Kremļa jaunvaloda” vietnē ir.lv.

100 pazīmes, kā atpazīt sociopātu un psihopātu

Kurš gan lasīs 100 pazīmes? Kad neiedziļināšanās, vienkāršošanas un paviršības sērga dominē plašsaziņas līdzekļos un daudzu prātos, tad lasāmi ir tikai tie raksti, kas sākas ar “10 pazīmes kā” , 5 veidi kā”. Ierakstīt “..padsmit” – tas ir jau riskanti. Jo rezultātu vajag  ātri, kaut vai izlasot īsu rakstu un tad justies kompetentam par tēmu. Nospied pogu – un ir!

“Dienas” rakstā “Sociopāta profils“, par laimi, minētas vairāk nekā 10 pazīmes. Mēģināju tās kā klucīšus salikt nedaudz citādi. Izejas punkts varētu būt tas,  ka gan sociopāti, gan psihopāti (te un turpmāk ir runa par abu dzimumu cilvēkiem) sevi uzskata pārāku par citiem. Citējot šo rakstu: ” Tipisks sociopāts citus cilvēkus uzskata par stulbiem idiotiem, kurus bez žēlastības jāizmanto, un visi līdzekļi šim mērķim ir labi“. No tā arī izriet galvenais atslēgas vārds šāda cilvēka raksturojumā- manipulācija. Manipulēt gan spēj ne tikai sociopāti un psihopāti. Atšķirībā no citiem, viņi spēj būt īpaši nežēlīgi, jo nespēj izjust ne empātiju, ne arī sirdsapziņas pārmetumus. Emocijas – vājuma pazīme. Un, ja kāds kaut ko pārmetīs, vienmēr atradīs, kā novelt vainu uz citiem, nekad neatzīs, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, un, saprotams, neies ārstēties. Sociopātiem un psihopātiem ir savi likumi, ne citu.  Viņi nenokaunēsies un nespēj būt kautrīgi – izņemot tad, ja to notēlo, ar nolūku kādam iepatikties. Viņi uzskata, ka nekad nekļūdās, tāpēc jāuzmanās – ja manāms, ka kādu  ļoti sadusmo citu norādes un tas, ja kāds kaut ko zina labāk par viņu.

Reti kuram nav gadījies būt klāt vai piedalīties aprunāšanā. Bet, ja kāds īpaši aktīvi visus pēc kārtas “noliek” un viņam citu aprunāšana negatīvā aspektā ir mīļākais sarunu temats, jāsāk uzmanīties un aizdomāties vai viņš tāpat nerunā par mums arī aiz mūsu mugurām?  Mani reiz darīja uzmanīgu kāda cilvēka teiktais par kādu manu paziņu. Viņš nozākāja šo personu, nezinot, ka es arī viņu pazīstu. Tas nepavisam “nelīmējās” kopā ar manu priekšstatu, un arī pēc citām pazīmēm vēlāk nācās konstatēt, ka šis cilvēks ir sociopāts.

Kā sociopāts manipulē? Ar šarmu, prasmi iepatikties. Iepatikties var ari izskatu, izturēšanos, vārdiem.  Pašpārliecinātība cilvēkiem patīk, un sociopāti un psihopāti ir ļoti par sevi pārliecināti.  Jā, viņiem/ām ir svarīgs izskats. Ja tas nav dabas dots, tad, iespējams, pacentīsies sporta zālē, uzlabojot formu, kā arī rūpīgi izvēlēsies apģērbu. Tas nenozīmē, ka ikviens, kas to dara ir  sociopāts vai psihopāts. Ir atšķirība- vai to dara, lai pats justos komfortabli, celtu pašapziņu vai arī lai  citiem iepatiktos, radītu labu iespaidu vai, pirmkārt, lai “nomedītu” upurus, ar kuriem manipulēt. Arī izteikta pieklājība, galantums, džentlmeniskums- sociopāts un psihopāts šādas manieres ekspluatē  nevis tāpēc aiz cieņas pret citu, bet ar vēlmi iegūt varu pār citu. Svarīgs ierocis ir arī vārdi – komplimenti, solījumi, ilūziju uzburšana. Tikai sociopāta un psihopāta gadījumā tie ir meli.  J.Kučinskis jau minētajā rakstā: “Ja kāds spēj piemānīt melu detektoru, tad tas ir sociopāts. Nepārprotami pieķerts melos, sociopāts savai rīcībai atrod pamatojumu, kura mērķis ir izcelt paša sociopāta cēlos nodomus un nevainību, bet vainu uzvelt citiem. Uz izaicinājumu, kas apšauba sociopāta patiesumu, sociopāts var atbildēt kaut ko nesakarīgu vai arī uzbrukt pašam atmaskotājam. Pat ja sociopāts retu reizi atzīst savus melus, tad jau nākamajā minūtē viņš var uzkonstruēt jaunus melus.” Arī jūtas sociopāti notēlo, un solījumus, protams, nepilda. Un jutīsies par to apmierināti, jo šādi  izjutīs savu pārākumu. Ja daļa cilvēku jutīsies ne visai labi kādu piekrāpjot (tādā plašā nozīmē- piečakarējot), tad sociopātam tas sniedz apmierinājumu un pavairo apziņu, kādi tomēr citi ir muļķi, jo paļaujas uz viņu.  Protams, to pašu jāattiecina uz psihopātu, kas arī neņem vērā citu cilvēku sajūtas.

Daudziem cilvēkiem piemīt spēja iepatikties un vēlāk likt sevī vilties, bet manipulators spēj ne tikai iepatikties, bet iepatikties atkārtoti. Pazust no redzesloka un tad izdomāt visneticamākos Minhauzena cienīgus stāstus par saviem pazušanas iemesliem. Ierasties ar puķēm un konfektēm, kad ir kāda vajadzība pēc konkrēta cilvēka – un pēc tam, pazust atkal.  Spēj notēlot kārtīgu ģimenes cilvēku, kad viņa izdarības novedušas kādu līdz iesnieguma nešanai policijai. Spēj pārliecināt, ka ar rītdienu viss būs savādāk un labāk. Protams, tas tā nenotiek, bet cerība taču zūd pēdējā. Sociopātiem un psihopātiem draugi ir tie, cilvēki, kurus viņš kaut kā var izmantot savās interesēs.

Te jāpiemin tāds manipulācijas veids kā atspoguļošana –  būt tāds pats kā upuris – pārliecināt, ka abi ir dvēseles radinieki, ka abiem līdzīga pieredze un likteņi. Pārņemt citu/partnera intereses un hobijus. Protams, tas var notikt, arī veidojoties  attiecībām. Cilvēki var mainīt hobijus, iepazīt jaunus, bet bīstamība sākas tur, kur šīs pārmaiņas kļūst pavisam ekstrēmas un arī biežas. Kad partneris noticējis, ka atradis īsto otro pusi ar kopīgām interesēm, sociopāts vai psihopāts viņu pamet un veido veselu virkni ar šādiem (vai šādām) “otrajām pusēm”, kas varbūt pat visu dzīvi naivi cer un tic, ka mīļotais vai mīļotā atgriezīsies. Un, šādi cerot, gatavi visu piedot un nesavtīgi izpalīdzēt. Svarīgi arī ik pa laikam uzrasties, lai pārliecinātos, ka joprojām ietekme uz konkrēto upuri nav zudusi. To var panākt, arī piedāvājot seksu, un – jā, arī materiālos labumus.  Ja sociopāts vai psihopāts ir precējies vai attiecībās, viņam šķiet visai pašsaprotami tēlot brīvu cilvēku, piemēram, iepazīšanās portālos.

Ar ko sociopāts un psihopāts manipulē? Ar ikvienu. Nav starpība, bērns vai vecs cilvēks, radinieks vai svešs.  Ja vēlas krāpt partneri – viņš to darīs, viņam tas pienākas. Parasti par sociopātu un psihopātu upuriem kļūst tie, kam ir izteikta spēja citiem uzticēties, izpalīdzēt un arī piedot, cilvēki ar mazvērtības kompleksiem, kuriem sociopāts vai psihopāts var likt beidzot justies novērtētiem, radīt iespaidu par draudzību vai par mīlestību. Viņš saož šādus cilvēkus un viņu vājos punktus, viņi  līdz ar to gatavi   šādas atzinības dēļ strādāt sociopātu/psihopātu labā bez naudas, atdot viņam naudu vai darīt pat kaut ko pavisam amorālu.

Tomēr, upuru atrašana notiek ne tikai intuitīvi. Manipulators var izmantot mūsdienu tehnoloģijas, sociālos tīklus, lai citus izspiegotu un pēc tam iegūto informāciju izmantotu savā labā.  Var ar savu atklātību izprovocēt citus sarunā atklāt faktus  par kādu personu. Un, protams, prasmīga veidā izvilināt sev vajadzīgo informāciju – “Sociopāti nekad nestāsta pārāk daudz par sevi. Viņi vienmēr cenšas uzturēt sarunu par jums svarīgām lietām, tāpēc ka pēc viņu sapratnes jebkura saruna ir iespēja piekļūt informācijai. Dažreiz gan, lai padarītu sarunu patiesāku, viņi laiku pa laikam iestarpina arī kaut ko personīgu par sevi. Esiet uzmanīgi, jo tas, ko viņi jums atklāj, ir vai nu stipri pārveidota patiesība vai arī klaji meli. Viss, ko viņi jums stāsta par sevi, ir domāts tam, lai radītu simpātijas, uzticēšanos un zināmu intimitātes sajūtu.” (Citēts no   Facebook raksta). Saņemot  tiešus jautājumus, sociopāti un vēl jo vairāk psihopāti lieliski mācēs izvairīties, ievadot sarunu citā gultnē.

Svarīga ne tikai upura rakstura apzināšanās, bet arī uztaustīt viņa konkrētā dzīves brīža problēmas. Problēmas sievai attiecībās ar vīru vai vientuļa sieviete? Sociopāts vīrietis liks viņai sevī iemīlēties, neko gan konkrēti nesolot un pat nepārguļot, vedot viņu savā pavadiņā, cik vien nepieciešams,  un izbaudot varu. Pēc tam – protams, nekādas attiecības, sašutums, ko gan šī dāma iedomājusies utt. Kaut kāda nenormālā, sacerējusies, nesaprotams, kāpēc? Vēl nežēlīgāk ir izmantot kādu tuvinieka nāves brīdi, piemēram, viņu apmelojot, zinot to, ka cilvēks šajā laika posmā droši vien nespēs attiecīgi noreaģēt.

Upuri var būt arī nejauši – piemēram, kad tiek izmiets, pazemots kāds garāmgājējs, kaut kas nomests nevērīgi, lai “zemākas kastas” pārstāvji savāc aiz viņa. Mājas un sadzīvē šādi “zemākie” visa vācēji aiz viņiem (un klāt pienesēji) var būt dzīvesbiedri.

Ar ko atšķiras sociopāts no psihopāta? Diezgan labi tas izlasāms šajā rakstā.   Pie tā vienīgi varētu piebilst, ka sociopāts mainīs darbus, būs nenosakāmas profesijas persona ar n-to kursu un kursiņu sertifikātiem (kas no viņa puses tiek pasniegti bezmaz kā universitātes diplomi), ar arvien paplašināmu draugu un paziņu loku, uz kuriem parazitēt un tā nodrošināt sev ne sliktāko dzīvi. Savukārt, psihopāts pāri līķiem virzīsies uz mērķi, ātri vien tiekot vadošā amatā un varēs lepoties ar sasniegumiem kādā jomā.  Armijā sociopāts diez vai tiks tālāk par kapteiņa pakāpes amatu, savukārt psihopāts konsekventi darīs visu, lai kļūtu par ģenerāli. Sociopātu vidū varētu būt vairāk tā saucamie šarlatāni, kā arī cilvēki, kas nemitīgi iesaistās visažādākajos projektos. Daži arī iesaistās politiskajās partijās, tās mainot un neskatoties uz to, ka tās ir ar radikāli pretējām programmām, jo galvenais ir meklēt iespēju, kā tikt pie tā saucamās siles.  Savukārt psihopātu vidū ir vairākas lokālā un starptautiskā mērogā zināmas personas.  Monday.lv rakstā teikts, ka “starp pasaules varenākajiem un bagātākajiem cilvēkiem ir pat no 4 līdz 10 % psihopātu.” T.i., vairāk nekā starp cilvēkiem kopumā. Tie gan ir t.s. inteliģentie psihopāti, jo ne visai labvēlīgā vidē augušie nereti nonāk cietumā.

Psihopāti ir viltīgāki, savukārt sociopātu manipulācijas un meli visai drīz atklājas, tādēļ sociopāti nespēj būt kādā darba kolektīvā, organizācijā u.c. ilgu laiku. Un aiziet kā uzvarētāji, nevis atlaistie. Nevis kā atmaskotie, bet gan atmaskotāji – pasniedzot citiem, kāds ļaunuma perēklis šis kolektīvs ir un tāpēc arī jāiet prom.  Nevis mani padzina, bet aizgāju pats! Latvija u.c. valstis ir mazas, un no šādām vietām, lai efektīvāk atrastu upurus, sociopāti ceļo prom. Tā kā, dzirdot par kādu, kuram braukāšana pa pasauli ir gandrīz vai profesija, jāsaprot – varbūt tā ir labākas dzīves meklēšana, bet varbūt jaunu manipulāciju medību lauku apgūšana. Ārzemēs ir vieglāk samelot par to savām līdzšinējām gaitām un statusu dzimtenē, jo no turienes daudz ko grūtāk pārbaudīt un vietējie uzķeras uz to, ka nevar taču cilvēks “tā melot”. Bet var gan.

Sociopāti nav gluži tas pats, kas slaisti parastie. Slaisti darbā un ģimenes dzīvē meklēs, kā izvairīties no pienākumiem, kā aizskriet biežāk “uzpīpēt”, kā kaut ko uzgrūst citiem utt.  Taču sociopāti, pieprotot arī šo, spēs sevi pasniegt kā aktīvus, čaklus, zinošus utt. Lielā mērā strādājot ar muti, arī apmelojot citus, vainojot tos savās neizdarībās. Skaļi izceļot skabargas citu acīs, slēpjot baļķi savā.  Pasniedzot citu sasniegumus kā savu veikumu.  Prezentējot kā izcili paveiktu darbu to, ko patiesībā veikuši pavirši un nekvalitatīvi, jo neviens tāpat nepārbaudīs. Ar laiku gan kolektīvs sapratīs, ka aiz ārējas rosīšanās ir tikai izrādīšanās, nevis rezultāti.

Interesanti tas, ka ir sociopāti, kas noteiktā vidē savu cenšanos nestrādāt pat īpaši neslēpj –  lielīdamies, ko pasākuši darīt darba laikā, kamēr citi (t.i.”muļķi”) strādā.

Taču, manuprāt, galvenais nav teoretizēt par terminiem, bet gan atpazīt, kurš cilvēks ir manipulators pēc savas būtības.

Paveidi. Izdevās atrast vairāk par psihopātijas paveidiem. Monday.lv :”narcisi ir egomaniakāli, bet makiavellisti izceļas ar spēju manipulēt un izmantot citus, neievērojot nekādas morāles normas.”  Citur var lasīt par astēniskajiem, paranojāliem u.c. psihopātiem.  Citur apgalvots, ka visi sociopāti ir narcisi, bet ne visi narcisi – sociopāti.  Vairāk avotā Relationshipedia.

Piemēri. Te par kādu, iespējams, sociopātu – “Mīļotais apzadzis Lieni Šomasi” , nezinu, cik no tur rakstītā ir ticams, bet pazīmes raksturīgas- šarms, pamanīšanās regulāri dzīvot uz cita rēķina, šantāža, parādu neatdošana, mukšana uz citu valsti, savas vainas neatzīšana.    Neko daudz nemaina arī šīs personas kļūšana par slavenību ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Pēc kāda laika jau seko ziņa, ka puisis apprecējies, un ne jau ar ārzemnieci, kas varētu nebūt lietas kursā.

Lasāmviela:

http://life-prophetic.blogspot.com/2012/10/kas-ir-narcisisms.html

http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/milestiba-un-sekss/bridinosas-pazimes-kas-var-liecinat-tavs-milotais-ir-vajpratigs.d?id=47115133  un gandrīz tas pats http://apollo.tvnet.lv/zinas/10-pazimes-ka-tavs-virietis-tiesam-ir-psihopats/654740

http://www.neslimo.lv/pme/?name=psihopatija

https://ligakudina.wordpress.com/2012/01/07/sociopatija-musdienu-fenomens/

http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/pavedinati-un-apkaunoti-ka-nespetni-milnieki-izmantojusi-latvijas-zvaigznes.d?id=46827733

https://m.facebook.com/notes/ordo-praedicatorum-secularis-liep%C4%81jas-dominik%C4%81%C5%86u-laju-kopiena/k%C4%81-atpaz%C4%ABt-sociop%C4%81tu-sav%C4%81-vid%C4%93-spotting-the-sociopath-in-your-midst/813695545372486/

http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Kas-tad-isti-ir-psihopats/711497

Slavenāko psihopātu saraksts http://www.monday.lv/ka-atpazit-psihopatu/

http://www.inbrain.lv/pazimes-ka-tu-tiecies-ar-psihopatu/

Narcissists vs. Sociopaths: 11 Key Similarities & Differences

http://zvaigznutulks.goinfo.lv/iemacies-atskirt-sociopatu-no-psihopatu-tas-nav-viens-un-tas-pats/30029

Kategorija- iedarbošanās uz cilvēka izturēšanās īpatnībām

Lai gan daudzi psiholoģiskās manipulācijas paņēmieni iedarbojas prāta līmenī – ar viltus loģiku  liekot cilvēkam izdarīt nepareizus secinājumus, tomēr efektīvi ir arī iespaidot emocionālā, instinktu līmenī.

Lietošu to pašu Gustavu Le Bona citātu, ko jau citviet šajā blogā. Grāmatā “Pūļa psiholoģija” viņš raksta: “Runātājam, kas grib aizraut, nevajag skopoties ar “spēcīgiem izteicieniem”. Pārspīlēt, apgalvot, atkārtot un it nekad nemēģināt kaut ko pierādīt ar sapratnes spriedumiem – tādi argumentācijas veidi ļoti labi pazīstami visiem tautas sapulču runātajiem.”  (12.lpp).

Protams, daudzos gadījumos manipulatori kombinē  iespaidu gan uz prātu, gan jūtām.

Savulaik Arsitotelis rakstījis par ethos, pathos un logos… Sīkāk – http://www.european-rhetoric.com/ethos-pathos-logos-modes-persuasion-aristotle/

Cilvēks var runāt kaut ko neloģisku un muļķīgu, bet, ja viņš runās un izturēsies ļoti pārliecinoši un/vai būs autoritāte , viņam daudzi noticēs.

Lai arī kā – tieši prāts var palīdzēt mums saprast, kad un kur attiecībā uz mums tiek izmantoti dažādi psiholoģiskās manipulācijas paņēmieni…

Rakstus šajā kategorijā – sk. zemāk.

Kas ir stilīgi?

Šī bloga stilīgākais ieraksts, kas tapis, sēžot pie stilīgākā datora, spīdot visstilīgākajai lampai, stilīgā dzīvoklī, pie stilīga datorgalda , klausoties stilīgu mūziku un iemalkojot stilīgu tēju no stilīgas krūzes. Nu, izdevās vizualizēt?

Tātad, ķeroties pie šī bloga stilīgākās tēmas:  stilīgs ir viens no vārdiem, ar kuru palīdzību var manipulēt ar cilvēkiem.

Tezaurs.lv šis vārds raksturots šādi: “Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes. // Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).” Savukārt mode: “Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).”  Līdz ar to pateikt- tu esi nestilīgs, nemoderns, var likt cilvēkam nokaunēties, justies mazvērtīgākam. Ne tikai par savu ģērbšanās veidu, bet arī runas manieri, lietām, ko izmanto utt. Tiesa gan, psiholoģiski spēcīgs cilvēks šādā situācijā pateiks, ka nav modes upuris, un “lai mode kliedz, es eju tālāk!”  Un saprotams – jo mūsdienu multikulturālajā  sabiedrībā nav vairs viena “pareizā” veida, kā ģērbties un izturēties, lai būtu stilīgs un moderns.  Arī tas, kurš kādā sabiedrības lokā liksies oriģināls, savas subkultūras pārstāvju vidū nebūt tāds neizskatīsies.  Kas vienam stilīgi, citam ne. Vienam zīmēties visos sociālajos tīklos, citam- nebūt nevienā no tiem.   Vienam nēsāt dārgu zīmolu apģērbu, citam kaut ko interesantu no humpalu piedāvājuma.

Pateikt, ka kāds ir nestilīgs, ne vienmēr ir tikai ar nolūku kādu pazemot vai aizvainot. Tas var būt saistīts arī ar nolūku manipulēt -piemēram, likt kādam nopirkt to, ko viņam nemaz nevajag.   Nebūsi stilīgs, ja tev nebūs tas un tas. Tie ir pavisam vienkārši pārdošanas saukļi   – stilīgs tālrunis, stilīgs dīvāns, dzīvoklis utt.  Kā reiz bija rakstīts kādā vairs neesoša mājaslapā http://www.gaume.lv – “Modes industrija nes miljonus tās veidotājiem. Un, ja šai industrijai nebūtu sekotāju, tā zaudētu savu peļņu. Tā nosaka, ko vilkt mugurā, kādus aksesuārus valkāt, kādu meikapu uzlikt. Medusmaize cilvēkiem, kuri paši negrib nedz domāt nedz pavadīt laiku meklējumos.”  Te var atcerēties kādu nesenu lokāla mēroga skandālu par to, kā Gints Bude aizvainoja skolnieces.

Šāda norādīšana un nestilīgumu var būt gan sarunas, gan veselas stratēģijas sastāvdaļa.

Rakstā “10 cilvēku manipulācijas stratēģijas“, kura sagatavošanā izmantots ASV lingvista, filozofa, kognitīvo zinātņu speciālista un sabiedriskā aktīvista profesora Noama Čomska līdzīga nosaukuma darbs, teikts:”Mudini sabiedrību lepoties ar savu viduvējību” Iedvesiet sabiedrībai, it sevišķi jauniešiem, ka būt stulbam, vulgāram un neizglītotam ir stilīgi.” 

Sk. arī šī bloga ne tik stilīgo ierakstu “Pašazpziņa“!

 

 

Kategorija – sakarības, kur to nav

Sakarību saskatīšana tur, kur to nav, saistīta ar cilvēku uztveres pamatlikumībām, par kurām  savā grāmatā „Masu apziņas manipulācija” (Klubs 415 – 2006) raksta Jānis Sils:

  1. „Figūras un fona likums, kas nosaka, ka daļu no redzamā uztveram kā vienotu tēlu, kamēr pārējais it kā „atkāpjas” fonā;
  2. Papildināšanas likums – tieksme fragmentu papildināt līdz veselumam (piemēram: „kas citam bedri rok”- lasot jau rodas vēlme pabeigt sakāmvārdu ar „pats tajā iekrīt”);
  3. Elementu grupēšanas likums – nosaka to, ka tuvāk esošus tēlus mēs uztversim kā kopumu;
  4. Līdzības likums – liek mums līdzīgus tēlus uztvert kā savstarpēji saistītus (piemēram, šīs figūras uztversim kā vienotu rindu, nevis vairāku figūru virkni: < <  < <  < < );
  5. Pregnances likums- tieksme jauno skaidrot ar iepriekš pazīstamo (sešstūru virknes attēlu lielākā daļa cilvēku sauks par bišu šūnām, nevis sešstūriem);” (J.Sils „Masu apziņas manipulācija”, Klubs 415-2006, 12.-13.lpp).

Gustavs Lebons savā grāmatā “Pūļa psiholoģija” raksta Dažādu jēdzienu asociācija, kuriem tikai šķietama sakarība, un atsevišķu gadījumu tūlītēja ģeneralizēšana, tādas ir pūļa sapratnes raksturīgās pazīmes. Tā arvien mēdz argumentēt ļaudis, kas pūli prot valdīt, un tas ir vienīgais argumentācijas veids, kas var pūli iespaidot. Loģisku spriedumu sakarība pūlim pavisam nesaprotama.” (15.lpp.)

Melīga konversija

Propagandists sāks ar patiesu apgalvojumu un nobeigs ar tādu, kas tāds nav. Cilvēks, kurš pauž viedokli, ka visi komunisti ir ateisti, un turpina, ka līdz ar to visi ateisti ir komunisti, demonstrē šo tehniku”( H.T.Konserva „Propagandas tehnikas” 5.lpp)

Uzticība dotajam vārdam

Reiz ārzemēs mani uz ielas apstādināja kāds skaļš pāris, kas vāca pret kaut ko parakstus. Neatceros pret vai par ko. Garāmgājēji apstājās ne viens vien, jo vai tad grūti parakstīties? Turklāt, sajūtoties, ka kaut ko izdarījis, lai pasaule būtu labāka. Tikai triks bija tāds, ka, tiklīdz cilvēks bija parakstījies, viņam tika paprasīts ziedojums. Un kā neiedos, ja jau ideju atbalsta… Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka vietā bija daudz tūristu, vispār var sākt šaubīties, kā būtu iespējams pārbaudīt daudzos parakstus un vai šīs parakstu lapas pēc tam nenonāca kaut kur atkritumos, savukārt nauda apķērīgo tās savācēju kabatās.

Ne vienmēr tā var būt parakstu vākšana. Tā var būt attiecīgu jautājumu uzdošana, aicinājums izteikt kaut kam atbalstu. Pēc tam, kad atbalstu cilvēks izteicis, viņš jau tiek aicināts uz kādu darbību, ko viņam, protams, neērti atteikt, jo idejai izteicis atbalstu.  Ne vienmēr tas var būt ziedojums, arī piedalīšanās kādā akcijā, mītiņā utt.

Kādā mājaslapā, kas vairs nedarbojas, bija rakstīts arī par šādu gadījumu “kampaņa ziedojumu vākšanai invalīdiem, kas tika veikta Izraēlā. Pēc psihologu ieteikuma, divas nedēļas pirms ziedojumu vākšanas pa mājām staigāja cilvēki, kas lūdza parakstīt vietējos iedzīvotājus petīciju invalīdu aizstāvībai. Kad pēc divām nedēļām tajās pat mājās ieradās ziedojumu vācēji, ienākumi bija gandrīz divreiz lielāki, salīdzinot ar rajoniem, kur tāda psiholoģiska sagatavošana nenotika. Tiem, kas bija parakstījuši petīciju, tagad bija neērti pašiem nepalīdzēt invalīdiem – ar savu naudu.” (“Manipulēšana ar masu apziņu” – fragments no Vadima Deružinska grāmatas “Sazvērestības teorija”, 1. nodaļa)