Kā izdzīvot, ja kolēģis ir sociopāts?

Šis raksts ir kā turpinājums citam šim bloga rakstam “100 pazīmes, kā atpazīt sociopātu un psihopātu“.  Tas vispirms ir jāizlasa, lai saprastu, vai Jums patiešām ir darīšana ar sociopātu vai sociopāti.

Šur tur avotos skan ieteikums pārtraukt komunikāciju. Jo viņi ir prasmīgi manipulētāji, un cīņa būs veltīga laika, nervu un enerģijas tērēšana.   Turklāt, ja viņš/a ir jūsu priekšnieks, tad bez kolektīva un/vai citu priekšnieku atbalsta vienam  kaut ko panākt būs nereāli.  Bet, ko darīt, ja sociopāts ir Jūsu kolēģis, tomēr visādi citādi darbs ir labs un dažādu bonusu dēļ iet prom negribas?

Tā kā sociopāti melo daudz un bez sirdsapziņas pārmetumiem, tad

  1. Jāpārbauda viss, ko saka sociopāts. Ja viņš pasaka, ka kāds negatīvi izteicies par Jums, jāpārbauda, jo tas var būt paņēmiens, kā pabojāt jūsu pašapziņu, piemēram, pirms publiskas uzstāšanās vai sanāksmes, lai pats varētu izcelties. Ja Jums uzdevuma veikšanai vajag precīzu informāciju, tad noteikti  jāpārbauda saņemtā informācija, jo atbildība būs jāuzņemas Jums un viņš savu vainu noliegs.  Var likties, ka reizēm viņam svarīgi kaut ko atbildēt pateikt, neuztraucoties par patiesumu. Pirmkārt, viņš negrib demonstrēt, ka kaut ko nezina, otrkārt neuztraucas par pateiktā sekām. Piemēram, sajauc, pasakot, ka Jums jābrauc uz Vāciju, nevis ASV, kā tas ir patiesībā.  Ikviens cits saprotot, ka sajaucis, Jums atvainosies un savlaicīgi pateiks kļūdu, bet sociopāts daudzos gadījumos to nedarīs. Viņam ir vienalga, ka kāds ne tur aizbrauks vai nopirks biļeti. Viņš zina, ka atkal varēs samelot, ka nav kļūdījies.
  2. Arī par Jums citiem tiks stāstīta nepatiesība un ne jau tā glaimojošākā.  Lai piesegtu savas neizdarības un/vai celtu savu vērtību, sociopāts var izdomāt, kāpēc vainīgi un slikti ir citi. Ja tomēr kļūst redzamas viņa kļūdas un meli, tad viņš pievērsīsies citu kļūdu izcelšanai, lai cik senas un maznozīmīgas tās būtu, “karinās birkas“, novērsīsies no tēmas.  Lai parādītu sevi pozitīvā gaismā viņš var piesavināties citu nopelnus un savu paviršo veikumu pasniegs kā kaut ko izcilu. Visskumjākais ir tad, kad saprotat, ka viņam ir noticējuši ne tikai kolēģi, bet arī priekšniecība.  Kad sociopāts sāk saņemt algas pielikumus, apbalvojumus un paaugstinājumus amatā, bet jūs, darot savu darbu rūpīgi un pēc labākās sirdsapziņas, esat turpat, kur bijāt vai pat zemāk. Tā tas var notikt, jo ne visiem ir laiks iedziļināties visā.

Šādās situācijās, manuprāt, labāk tomēr neklusēt.  Ja ir objektīvi fakti, kas liecina par to, ka ir pausti meli un vītas shēmas, jums ir tas jāsaka priekšniekam un kolēģiem. Ja priekšniecību interesēs, kuram ir taisnība, tad, iespējams, fakti tiks pārbaudīti.  Ja tos nav iespējams pārbaudīt, tad būs grūtāk, jo sociopāts izdomās pasaciņas, kāpēc jūs par viņu kaut ko esat teicis: “personīgi iemesli”, “mūžīga neapmierinātība ar visu” , “jocīgs, traks cilvēks” utt.  Tā kā sociopāti ir ļoti pašpārliecināti, jārēķinās, ka savu lomu nospēlēs tas, cik pārliecinoši un skaļi viņi paudīs savu viedokli, kaut vai melīgu un neloģisku, tāpēc nevajag lolot ilūzijas, ka jums pietiks tikai ar racionāliem argumentiem, vēl jo vairāk, ja neesat tikpat pašpārliecināts, cik viņš. Tāpat, nozīme būs tam, cik prasmīgi viņš būs mācējis pielīst priekšniekam.

Bet ir nianse – nav jēgas iet un strīdēties ar pašu sociopātu un mēģināt viņam kaut ko pierādīt vai  runāties ar viņu. Viņš neatzīs, ka ir pie kaut kā vainīgs. Viņam neradīsies empātija un citu sajūtu izpratne. Pat, ja apsolīs kaut ko vairs nedarīt, tam nav jēgas ticēt. Viņš nemainīsies. Viņš tic, ka ir labs, un, ja pateiksiet, ka viņš ir sociopāts, melis utt., tad viņš jums atriebsies.

Lai faktus varētu pārbaudīt, jācenšas tie saglabāt. Nedzēst epastus, pēc iespējas izmantot oficiālo saraksti vēstuļu, ziņojumu formātā. Teikto var aizmirst, sagrozīt, pārprast utt. Protams, grūti veikt saraksti, ja sociopāts sēž gandrīz blakus, bet var izmantot viņa un savu prombūtni, mēģināt epasta sarakstē likt arī citus adresātus, kam varētu būt sakars ar tēmu, tie būs kā  liecinieki.  Pastāv iespēja pateikt arī sociopātam atklāti – tā kā bijuši pārpratumi, vēlos sazināties rakstiski.  Epastos sociopāts vairs nevarēs “izbraukt” ar pašpārliecināto stāju, tajos ir tikai teksts un jābūt argumentiem. Arī sarunas ar priekšnieku var mēģināt organizēt tā, lai piedalāties gan Jūs, gan sociopāts abi reizē, jo jūsu klātbūtnē viņam būs grūtāk Jūs apmelot. Tomēr nav izslēgts, ka viņš to darīs arī Jūsu klātbūtnē.

Var gadīties, ka  Jūsos vārās sašutums par to, ka sociopāts tiek uz augšu dēļ tā, cik spoži viņš pasniedz sevi, nomaskējot to, ka aiz tā nav ne satura, ne rezultātu.  Jārēķinās, ka kļūdu norādīšana viņš  neuztvers ar pateicību, bet gan tikai ar aizvainojumu, ar “kas, tev skauž”, “tu neko nesaproti”, “ko piekasies par sīkumiem” utt. Taču jāsaglabā miers un veselais saprāts. Sociopāti mēdz būt impulsīvi, ātri apvainojas, bet vislabākais ir neatbildēt ar tādu pašu histēriju.  Ja šādā brīdī vai vienkārši sašutuma pēc dusmās izteiksiet emocijās balstītus apvainojumus un pārmetumus, viņš pēc tam mācēs pavērst to pret jums. Kaut vai pašu faktu kā tādu, ka bijāt nesavaldīgs, it sevišķi, ja to būs redzējuši arī citi. Sevi, savukārt, sociopāts attaisnos, izliekoties par upuri, kuru  jūs kā histēriķis (vai ar “zāģēšanu”) beigu beigās esat izvedis no pacietības. Vairāk par to – “Ko darīt, ja ar Jums manipulē?”.  Ja neesat, piemēram, izgulējies, sliktā garastāvoklī, tad tajā dienā iespēju robežās labāk izvairīties no sociopāta, jo ir lielāka iespēja, ka viņš jūs nokaitinās. Ir svarīgi likt saprast, ka kontrolējat sevi. Ja viņš būs uzzinājis to, kā visvieglāk jūs ievainot un aizskart, tas tiks izmantots.

Ja jums kaut kur kopā ar sociopātu jāiet vai jābrauc, labāk pieturēties pie neitrālām sarunu tēmām – par sportu, laika apstākļiem.  Jebkas tāds, kas nevar tikt izmantots pret jums, piemēram, politiskā, reliģiskā pārliecība, personīgās dzīves nianses, karjeras plāni utt.  Piemērs: sociopāts notēlo kavalieri kādas augstas amatpersonas meitai, pat izjaucot viņas tobrīdējās attiecības. Pēc tam, protams, atklājas, ka vienīgā viņa interese bija ievākt informāciju, piespēlējot to politiskajiem oponentiem.

Saprotot, ka ar jums jārēķinās jeb saskatot izdevīgumu, sociopāts, protams, mēģinās visādi pielīst, glaimot un draudzēties. Taču jāsaprot, ka aiz tā visa stāv ne jau draudzīgums un laba attieksme pret Jums, bet viņš joprojām jūs, tāpat kā ikvienu, uzskata par viegli ietekmējamu muļķi. Jūsu labā attieksme vajadzīga tikai tāpēc, lai viņš varētu netraucēti taustīt, cik vēl tālu savā nekaunībā aiziet. Turklāt  Jums aiz muguras sakot par jums nepavisam ne to jaukāko. Iespējams, viņš vēlas uzgrūst Jums kādus no saviem pienākumiem, kurus pats nevēlas vai nemāk izdarīt, vai arī tie negarantē viņam iespēju īpaši izcelties. Skaidri jāsaprot, ka sociopāts grib ar jums nevis draudzēties, bet izmantot. Tāpēc jāietur vajadzīgā distance, neuzņemoties neko darīt viņa vietā vai pārāk daudz tērējot savu laiku, viņam izpalīdzot.  Lai nenonāktu līdz tam, ir svarīgi nedarīt neko tādu, lai justos viņam parādā- neaizņemties naudu, atteikties, ja viņš piedāvā aizvest Jūs kaut kur ar savu mašīnu vai pateikt kaut ko labu par Jums Jūsu priekšniekam utt.

Iesaku izlasīt arī šī raksta tapšanā izmantoto avotu  http://www.wikihow.com/Deal-With-a-Sociopath

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: