Archive for the ‘Citi’ Category

Formālie maldi

Loģikas kļūdas var saskatīt argumenta formā un sastāvdaļā(s), nepievēršot uzmanību tā kopējam saturam. Taču šādu kļūdu kritika, ne vienmēr nozīmēs, ka arguments ir maldīgs.

Maldīgs arguments, bet secinājums pareizs. Tam ir šāda forma:  Ja A, tātad B

A ir nepatiess arguments, tātad arī B ir nepatiesība

Piemēram, apgalvojums – visi pilsoņi piedalījās vēlēšanās. Tā kā arī es esmu pilsonis, es  piedalījos vēlēšanās. Iebildums – visi nepiedalījās, tātad šis apgalvojums ir nepatiess un tu arī nepiedalījies. Kaut arī patiesībā sacītājs piedalījās, tikai viņa arguments, ar ko viņš to pamato, nav patiess. Kaut arī tikpat labi var būt, ka viņš nepiedalījās un maldīgs ir viss viņa sacītais.

Šī tēma saistīta ar ad hominem, jo šāda veida nepatiesa argumentācija, ko kāds izvēlas, citam var likt apšaubīt viņa godīgumu, loģisko domāšanu utt., tādējādi arī pārējais, ko viņš sacīs, var tikt nepelnīti tādēļ nopelts.

Maskētais cilvēks. Tas izpaužas šādi:

Es nezinu, kas ir A.

Es nezinu, kas ir B.

Tātad A nav B.

Taču, ja kāds apgavos, ka zina savu istabas biedru un  nezina, kas nozaga viņa mobilo, tas nenozīmēs, ka zaglis nav viņa istabasbiedrs. Premisas patiesas, bet secinājums var būt nepatiess. Tāpēc arī nosaukumā ir “maska”, jo varam nezināt, kurš ir zem maskas, bet šo cilvēku pazīt.

Advertisements

Audiovizuāli paņēmieni

Īpaši efektīvi var  izmantot vizuālus līdzekļus (video, attēlus, krāsas) un skaņas, t.sk. mūziku. Tā nereti var izsaukt cilvēkos daudz spēcīgākas emocijas nekā ar tekstu. Svarīgs arī prāta aspekts – audiovizuālais komponents var likt izdarīt nepatiesus secinājumus (piemēram, A pārliecinošāk runā un ir solīdāk pagērbies, tādēļ viņam vairāk jātic, kā B, kurš nav ar tik labu ārējo noformējumu).

Arī vārdi var tikt izteikti ar skaņas palīdzību, bet šajā gadījumā ir runa par tām skaņām, kas nav valoda. Sarunbiedru var psiholoģiski ietekmēt, piemēram, iesmejoties, radot viņā uztraukumu, ka “pateicis kaut ko ne tā”. Kaut arī patiesība ir viņa pusē, un smējējam vienkārši nav pretargumentu. Tāpat  iespaidu atstās raudāšana, zināmā apmulsumā var iedzīt ar paātrinātu runas tempu, jautājumu lavīnu.  Ja notiek kādas debates TV studijā, kurām ir ierbežots laiks, kāds var norunāt tik daudz un tik ilgi, lai oponentam  gluži vienkārši nepietiek laika pateikt savu viedokli. Attiecībā uz skaņu- būtisks tās skaļums. Droši vien esat pamanījuši, ka televīzijā reklāmas skan skaļāk nekā raidījums vai filma, kura tā ievietota. Runu, kas tiek teikta publikai, var sākt lēni, mierīgi, tad sākot runāt skaļāk, ātrāk, ar lielāku entuziasmu, visbeidzot pat kliegt un enerģiski žestikulēt. TV tiek izmantots tāds paņēmiens, ka tiek atskaņota smieklu, oavāciju, svilpienu u.tml. fonogramma.

Runājot par attēliem un video, piemēram, lai panāktu kaut kā nosodījumu, atliek publicēt īpaši šokējoši vardarbīgas ainas. Attēli var iespaidot arī esot fonā, piemēram, kādam runātājam. Ne tikai attēli (zīmējumi, foto, grafiki), bet “dekorācijas”, kurās viņš atrodas (grāmatplaukti, kādas orgnizācijas simbolika, karogi utt).

Manipulēt var arī ar zīmēm. Citāts no mājaslapas www.parbrendu.lv“: “Tas ir fakts, ka brendu, reklāmas un PR pamatā ir manipulācija ar zīmēm. Dabiski, jo brendu veidotāju, reklāmistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mērķis ir iegūt varu pār jūsu prātiem — un to iespējams izdarīt, uzbūvējot mītu, kuram cilvēki noticētu. Nav cita ceļa uz brīvību un patiesību kā apkārtesošo zīmju dekodēšana — atmaskošana.”

Izskats. Ar vizuālo iespaidu saistīts arī cilvēku izskats, tērps, aksesuāri, arī žesti, grimases.  Mānīgu iespaidu tas radīs tad, ja cilvēks sevi noformēs tā, lai rastos maldīgs priekšstats par viņa nodarbošanos, mantisko stāvokli. Melus viņam arī īsti nevarēs pārmest, jo vainīgs sanāks tas, kurš būs izdarījis nepareizos secinājumus – viņš būs vadījies pēc noteiktiem stereotipiem.  Lai pārdotu preci, svarīgi to glīti sakārtot, izgaismot veiksmīgākajā rakursā. Dzīvokļu sludinājumos pārdevēji šad tad pat ievieto cita dzīvokļa foto, lai vienkārši piesaistītu arī to pircēju uzmanību, kas sludinājumus bez attēliem vispār neskatās vai arī uzķeras uz pievilcīgo attēlu. Angļu valodā ir termins “design fallacy” – t.i., kaut kas, kam ir labāks dizains un skaistāks vizuāli, tāpēc ir patiesāks. Atsevišķi tēma saistībā ar izskatu ir arī cilvēka kailuma izmantošana. Par to lasiet A.Bernāta rakstā “Pa pliko! Kailums – instruments, kā mūsdienās manipulē ar sabiedrību.”

Protams, efektivitāti pastiprina, ka dažādi paņēmieno tiek kombinēti- teksts, citas skaņas, attēls… A.Bernāts raksta: “Gadās arī dažādi psihofizioloģiski triki. Īpaši jāuzmanās, kad  vienlaikus skan divi teksti, piemēram, dziesma un diktora uzruna. Vai  pat trīs teksti, kad notiek informatīva pārslodze, lietojot  neirolingvistisko programmēšanu. No šādas programmēšanas klāsta bieži  lieto tā saukto enkuru, kad izmanto cilvēku refleksus. Rādot parastos  „pamperus”, fonā raud mazulis, bet, reklamējot īstos, priecājas un  smejas. Izmanto pat hipnozes elementus, kad tiek iegrieztas spirāles un no  ekrāna dzīlēm uz skatītāju virzās trīsdimensiju tuneļi un koridori. Tiek  izmantota arī gaismas spēle – kad uzrodas prece, parādās spilgtas un  dzīvi apliecinošas krāsas, bet līdz tam vide ir pelēka un nomācoša” (Raksts portālā tautasforums.lv “Kā ar reklāmām mums skalo smadzenes”)

Vēl ir t.s. “25.kadra fenomens“, par kuru var sastapt pretrunīgus viedokļus, tajā skaitā, ka šis fenomens nemaz neeksistē un tā izgudrotājs amerikāņu psihologs Džeimss Vaikerijs savu veikto eksperimentu rezultātus ir falsificējis.  Tas saistīts ar cilvēku zemapziņas ietekmēšanu, kad filmas laikā uz tik īsu brīdi, ka viņi to nespēj pamanīt, parādās kāda reklāma.

***

Ne jau vienmēr, ieraugot, ka tiek izmantoti attēli, video, dažādas skaņas, jāsāk domāt, ka nu mums tagad skalo smadzenes. Bieži šie līdzekļi tiek lietoti, lai padarītu nododamo  informāciju uzskatāmāku.  Piemēram, ilustrācijas pavārgrāmatā.  Uzmanību jāpievērš būtu tam, cik  kurā gadījumā ilustratīvais materiāls atlastrīts vai nu neitrāli, vai arī, lai noskaņotu pret kaut ko negatīvi vai pozitīvi un kāds (un kā labā) varētu būt šīs noskaņošanas nolūks. Tāpat attiecībā uz labu oratoru – vai svarīgi ir viņa objektivitāte, argumenti, vai arī jūtamies pārliecināti par kaut ko tikai dēļ šī cilvēka teicamās runas mākslas.

Citi melīgās loģikas paņēmieni

– Loģiskā nekonsekvence. Tā mēdz būt klaji pamanāma, kā piemērā – Jānis ir garāks par Annu, Juris ir garāks par Annu, Anna ir garāka par Jāni.  Taču  ne vienmēr nekosekvence un pretruna ir tik pamanāma.  Piemēram, ja abortu (it kā) noliedzējs iestājas par to, ka nedzimušam bērnam ir tādas pašas tiesības uz dzīvību kā jau piedzimušam, tikai izņemot izvarošanas gadījumus un kad bērnam konstatēta smaga pataloģija. Nekonsekventi ir tas, ka piedzimušu cilvēku neviens nenogalina šādu iemeslu dēļ (slims vai piedzimis izvarošanas rezultātā u.tml).

– Pierādījumu pieprasīšana– un, ja kaut ko nevar pierādīt, tātad tas tā nav. (Saistībā ar šo sk. tēmu par nepārbaudāmiem apgalvojumiem). Vai arī apgalvojums- ka man nav jāpierāda, ka tas, ko saku, ir patiesība, bet gan oponentam jāpierāda, ka tā nav patiesība.

– Ja kaut kas izklausās neticami, tad tā nevar būt patiesība.

– Atsaukšanās uz iespējamību. Ja kaut kas var notikt, tad tas notiks. Piemēram, apgalvot, ja ir tik daudz planētu, tad jābūt vēl kādai ar saprātīgām būtnēm uz tās.

Viens izskaidrojums. Piemēram, ja  valsts iestāžu darbiniekiem ir labas sociālās garantijas, tad tas ir iemesls, kādēļ daudzi vēlas tajās strādāt (kaut arī pamatiemesli šādām vēlmēm varbūt arī citi).

– Jaunums. Kaut kas labāks, tikai tāpēc, ka jauns, novitāte. Biežs paņēmiens reklāmā, mārketingā…

– Domas “apburtais loks”. Valdis Zāle grāmatā “Psiohtoriki. Blefošana. Manipulācijas” (1997) raksta:..var mēģināt savu domu apstiprināt ar to pašu savu domu, tikai izteiktu citiem vārdiem. Izveidojas tā saucamais domas “apburtais loks”. Piemēram, jūs paziņojat, ka esat par visu cilvēku vienlīdzību balsošanā. Visi — pilsoņi un nepilsoņi ir vienlīdzīgi, maksājot komunālos pakalpojumus, ciešot aukstumu un iztiekot bez siltā ūdens, tādēļ arī vēlēšanās tiem jādod vienādas tiesības.” (16.-17.lpp.)

Līdzīgi ir, ja arguments tiek pierādīts ar tēzi un otrādi. “Kā var nepatikt mersedess? Tā tācu ir labākā automašīna!”. Un uz jautājumu- kādēļ tā ir labākā, atbildēt ar “Tāpēc, ka tas ir mersedess!”.

– Šajā pat grāmatā rakstīts arī par “asociāciju spēli” un tās 2 paveidiem:

□      ” pieņemts, ka tas, kas pareizi atsevišķi, būs pareizi arī kopumā. Tomēr iespējams kļūdīties, jo priekšmeti un parādības nereti izmainās, kad tie atrodas kopā. Piemē­ram, katra loga rūts par sevi būs caurspīdīga, taču divdes­mit cita uz citas  saliktas rūtis zaudēs šo īpašību.

□       tiek pieņemts, ka tas, kas pareizi kopumā, būs pareizi arī atsevišķi. Piemēram, ja tas būs labi firmai, būs labi arī tās darbiniekiem. Taču algas samazināšana labi ietekmēs firmas finansiālo stāvokli, tomēr tās darbiniekiem radīs zaudējumus.” (20.-21.lpp).

Pie pirmā paveida varētu būt šāds piemērs: “”Sarkanajai armijai bija jāienāk Latvijas teritorijā, lai padzītu no tās hitleriskās Vācijas karaspēku.” Šinī gadījumā arguments attaisno Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā 1944. gadā, taču ne vairāk kā 40 gadu ilgušo šīs valsts oku­pāciju.” (turpat 22.lpp.)