Īpaši efektīvi var izmantot vizuālus līdzekļus (video, attēlus, krāsas) un skaņas, t.sk. mūziku. Tā nereti var izsaukt cilvēkos daudz spēcīgākas emocijas nekā ar tekstu. Svarīgs arī prāta aspekts – audiovizuālais komponents var likt izdarīt nepatiesus secinājumus (piemēram, A pārliecinošāk runā un ir solīdāk pagērbies, tādēļ viņam vairāk jātic, kā B, kurš nav ar tik labu ārējo noformējumu).
Arī vārdi var tikt izteikti ar skaņas palīdzību, bet šajā gadījumā ir runa par tām skaņām, kas nav valoda. Sarunbiedru var psiholoģiski ietekmēt, piemēram, iesmejoties, radot viņā uztraukumu, ka “pateicis kaut ko ne tā”. Kaut arī patiesība ir viņa pusē, un smējējam vienkārši nav pretargumentu. Tāpat iespaidu atstās raudāšana, zināmā apmulsumā var iedzīt ar paātrinātu runas tempu, jautājumu lavīnu. Ja notiek kādas debates TV studijā, kurām ir ierbežots laiks, kāds var norunāt tik daudz un tik ilgi, lai oponentam gluži vienkārši nepietiek laika pateikt savu viedokli. Attiecībā uz skaņu- būtisks tās skaļums. Droši vien esat pamanījuši, ka televīzijā reklāmas skan skaļāk nekā raidījums vai filma, kura tā ievietota. Runu, kas tiek teikta publikai, var sākt lēni, mierīgi, tad sākot runāt skaļāk, ātrāk, ar lielāku entuziasmu, visbeidzot pat kliegt un enerģiski žestikulēt. TV tiek izmantots tāds paņēmiens, ka tiek atskaņota smieklu, oavāciju, svilpienu u.tml. fonogramma.
Runājot par attēliem un video, piemēram, lai panāktu kaut kā nosodījumu, atliek publicēt īpaši šokējoši vardarbīgas ainas. Attēli var iespaidot arī esot fonā, piemēram, kādam runātājam. Ne tikai attēli (zīmējumi, foto, grafiki), bet “dekorācijas”, kurās viņš atrodas (grāmatplaukti, kādas orgnizācijas simbolika, karogi utt).
Manipulēt var arī ar zīmēm. Citāts no mājaslapas www.parbrendu.lv“: “Tas ir fakts, ka brendu, reklāmas un PR pamatā ir manipulācija ar zīmēm. Dabiski, jo brendu veidotāju, reklāmistu un sabiedrisko attiecību speciālistu mērķis ir iegūt varu pār jūsu prātiem — un to iespējams izdarīt, uzbūvējot mītu, kuram cilvēki noticētu. Nav cita ceļa uz brīvību un patiesību kā apkārtesošo zīmju dekodēšana — atmaskošana.”
Izskats. Ar vizuālo iespaidu saistīts arī cilvēku izskats, tērps, aksesuāri, arī žesti, grimases. Mānīgu iespaidu tas radīs tad, ja cilvēks sevi noformēs tā, lai rastos maldīgs priekšstats par viņa nodarbošanos, mantisko stāvokli. Melus viņam arī īsti nevarēs pārmest, jo vainīgs sanāks tas, kurš būs izdarījis nepareizos secinājumus – viņš būs vadījies pēc noteiktiem stereotipiem. Lai pārdotu preci, svarīgi to glīti sakārtot, izgaismot veiksmīgākajā rakursā. Dzīvokļu sludinājumos pārdevēji šad tad pat ievieto cita dzīvokļa foto, lai vienkārši piesaistītu arī to pircēju uzmanību, kas sludinājumus bez attēliem vispār neskatās vai arī uzķeras uz pievilcīgo attēlu. Angļu valodā ir termins “design fallacy” – t.i., kaut kas, kam ir labāks dizains un skaistāks vizuāli, tāpēc ir patiesāks. Atsevišķi tēma saistībā ar izskatu ir arī cilvēka kailuma izmantošana. Par to lasiet A.Bernāta rakstā “Pa pliko! Kailums – instruments, kā mūsdienās manipulē ar sabiedrību.”
Protams, efektivitāti pastiprina, ka dažādi paņēmieno tiek kombinēti- teksts, citas skaņas, attēls… A.Bernāts raksta: “Gadās arī dažādi psihofizioloģiski triki. Īpaši jāuzmanās, kad vienlaikus skan divi teksti, piemēram, dziesma un diktora uzruna. Vai pat trīs teksti, kad notiek informatīva pārslodze, lietojot neirolingvistisko programmēšanu. No šādas programmēšanas klāsta bieži lieto tā saukto enkuru, kad izmanto cilvēku refleksus. Rādot parastos „pamperus”, fonā raud mazulis, bet, reklamējot īstos, priecājas un smejas. Izmanto pat hipnozes elementus, kad tiek iegrieztas spirāles un no ekrāna dzīlēm uz skatītāju virzās trīsdimensiju tuneļi un koridori. Tiek izmantota arī gaismas spēle – kad uzrodas prece, parādās spilgtas un dzīvi apliecinošas krāsas, bet līdz tam vide ir pelēka un nomācoša” (Raksts portālā tautasforums.lv “Kā ar reklāmām mums skalo smadzenes”)
Vēl ir t.s. “25.kadra fenomens“, par kuru var sastapt pretrunīgus viedokļus, tajā skaitā, ka šis fenomens nemaz neeksistē un tā izgudrotājs amerikāņu psihologs Džeimss Vaikerijs savu veikto eksperimentu rezultātus ir falsificējis. Tas saistīts ar cilvēku zemapziņas ietekmēšanu, kad filmas laikā uz tik īsu brīdi, ka viņi to nespēj pamanīt, parādās kāda reklāma.
***
Ne jau vienmēr, ieraugot, ka tiek izmantoti attēli, video, dažādas skaņas, jāsāk domāt, ka nu mums tagad skalo smadzenes. Bieži šie līdzekļi tiek lietoti, lai padarītu nododamo informāciju uzskatāmāku. Piemēram, ilustrācijas pavārgrāmatā. Uzmanību jāpievērš būtu tam, cik kurā gadījumā ilustratīvais materiāls atlastrīts vai nu neitrāli, vai arī, lai noskaņotu pret kaut ko negatīvi vai pozitīvi un kāds (un kā labā) varētu būt šīs noskaņošanas nolūks. Tāpat attiecībā uz labu oratoru – vai svarīgi ir viņa objektivitāte, argumenti, vai arī jūtamies pārliecināti par kaut ko tikai dēļ šī cilvēka teicamās runas mākslas.