Archive for the ‘Citi’ Category

Diskusijas vadīšana

Šajā ir runa par diskusijām diskutētājiem klātesot. Ja paužot viedokli rakstiski, iesaistītajiem ir laiks apdomāt argumentus,  konsultēties utt., tad kādā diskusijā atrodoties fiziski, ir jāievēro laika limits, jāreaģē ātri, nav iespējas ievākt papildu nepieciešamo informāciju, pārbaudīt oponentu izteikto faktu patiesumu utt. Līdz ar to paveras plašākas iespējas dažādām manipulācijām.  Valdis Zāle grāmatā “Psihotriki. Blefošana. Manipulācijas” raksta par vairākām no tām. Tās var iedalīt šādi:

– Manipulācija ar laika limitu. Atsevišķiem runātajiem var  ļaut runāt ilgāk paredzēts, citiem ne, aizbildinoties ar “laika ierobežojumu” un to, ka jādod vārds arī citiem.  Var pasludināt pēkšņu pārtraukumu.

– Manipulācija ar secību. Piemēram, “mušpapīra taktika” – “svārstīgie balsotāji ātrāk atdod balsis par tiem priekšlikumiem, kuri ienāk pirmie. Ja bal­sotājam principā ir vienalga par ko balsot, jo to gaida in­teresantākas nodarbes, viņš uzķersies uz to «mušpapīru», kurš pirmais gadīsies ceļā.” (18.lpp.) Kā arī “dalībnieku nokausēšana” – ilgu laiku veltot nenozīmīgu jautājumu apspriešanau, paļaujoties, ka, nonākot pie svarīgājiem, dalībnieki jau būs pietiekami piekusuši, lai vēlētos daudz diskutēt. Kā piemērs noder arī Ģertrūdes ielas teātra izrādes “Leģionāri” (2011./2012.g. sezona) aina, kurā atainota nobalsošana par latviešu leģionāru izdošanu PSRS  1946.gada- politiķis, kas uzstajas ar priekšlikumu runā nesaprotami, taču pārējie grib ātrāk tikt paēst, tāpēc neko pat neprecizējot ātri nobalso, pat nesaprotot, par ko īsti.

– Manipulācija ar dalībnieku atlasi. Var tikt aicināti tikai tie dalībnieki, kas atbalsta “vajadzīgo” viedokli. Vai arī no oponentu nometnes pieaicināts kāds ne visai spējīgs orators vai arī kāds ar ne pārāk labu reputāciju.  Svarīgi arī  tas, ko katrs dalībnieks atļaujas. Piemēram, metode ““Negāciju provocēšana”. Šo triku vadītājs pielieto, dodams vārdu agresīviem oponentiem. Pēc brīža tie sāk viens otru apvainot, un or­ganizators tikai skata pēc aizrāda. Tālākā procesā (..) sarunu koordinētājs spiests da­lībniekiem jautāt “Vai strīdu turpināsim?” Parasti lielā­kajai daļai gribas atbildēt: “Nē!” Un debates beidzas.” (18.lpp).

Tēma saistīta ar vienpusīgu informācijas atlasi.

Dažādi

Var ignorēt kāda izteikto argumentu, izliekoties to nepamanām vai nedzirdam. Apstrīdēt tikai to, ko spēj.

Atklātības novērtēšana. Kādu kompromitējošu, nomelnojošu materiālu publicēšana sabiedrībā var radīt iespaidu, ka žurnālists izdarījis lielu pakalpojumu sabiedrībai, to publicējot. Taču, ja publicēšanas fakts kavē izmeklēšanu, tad beigu beigās var izrādīties, ka žurnālists vieslielāko pakalpojumu izdarījis tam/tiem, par kuru tas viss publicēts. Pat tā, ka uz brīvām kājām beigu beigās paliek kāds, kuram būtu jāsēž cietumā.