Ģeneralizācija jeb vispārināšana – pāreja no atsevišķā uz vispārīgo – ir viens no psihiskajiem procesiem. Bez tās neiztikt arī dažādās zinātnes jomās. Piemēram, dzīvnieks kā putna ģeneralizācija, jo visi putni ir dzīvnieki, taču ne visi dzīvnieki ir putni (ģeneralizācija pretstatā specializācijai, konkrētajam).
Taču, ja runā par šo terminu kā psiholoģisko manipulāciju, tai ir šāda forma: A1 ir B, A2 ir B, A3 ir B, tātad visi A ir B. Tā mēdz rasties nacionālie, sociālo grupu, dzimumu un citi stereotipi. Piemēram, sastopot atsevišķus kādas nācijas pārstāvjus , kas nav godīgi, rodas vēlme secināt, ka jāuzmanās arī no pārējiem. Pat, ja tādu ir ļoti daudz, atliek būt vienam izņēmumam, lai nevarētu apgalvot, ka visi.
Ģeneralizācijai raksturīgi, ka vārdi „visi”, „neviens”, „nekad” tiek lietoti tā vietā lai teiktu „liela(ākā) daļa”, „neviens no man zināmiem…”, „pēdējā laikā” utt. Tāpat izplatītie teicieni, ka visi vīrieši/sievietes ir vienādi, jo…
Gustavs Lebons savā grāmatā “Pūļa psiholoģija” raksta “Dažādu jēdzienu asociācija, kuriem tikai šķietama sakarība, un atsevišķu gadījumu tūlītēja ģeneralizēšana, tādas ir pūļa sapratnes raksturīgās pazīmes. Tā arvien mēdz argumentēt ļaudis, kas pūli prot valdīt, un tas ir vienīgais argumentācijas veids, kas var pūli iespaidot. Loģisku spriedumu sakarība pūlim pavisam nesaprotama.”(15.lpp.)
Tādi vārdi kā “visi” nostrādā , ja to izmanto kaut kā pardošanas nolūkos, komunicējot ar cilvēkiem, kas vēlas būt tādi kā pārējie. Par šo metodi vairāk te.
Sastopams arī apzīmējums “steidzīgā ģeneralizācija” jeb “steidzīgā indukcija”. Savukārt pretēji ģeneralizācijai ir induktīvam argumetnam liegt piemērotu, loģisku secinājumu. Piemēram, gadījumā, kad kāds mēneša laikā 20 reizes ir pazaudējis savus cimdus, teikt, ka viņš ir nevis izklaidīgs, bet tā ir sagadīšanās. Steidzīgās ģeneralizācijas gadījumā, secinājums, ka šis cilvēks ir izklaidīgs tiktu izdarīts jau pēc pāris pazaudēšanas reizēm.
Ja ģeneralizācija tiek veikta tikai no viena piemēra, to mēdz saukt arī vientuļā fakta mānīgumu vai melīgumu. Šādā gadījumā šis viens piemērs var būt pat izņēmums. To var mēģināt arī īpaši izcelt. Piemēram, “bet bez tā, ka pašvaldība palielinājusi pabalstus, atvērusi jaunus bērnudārzus un krīzes centrus, uzbūvējusi spēļu laukumus, ko tad viņa darījusi, lai atbalstītu ģimenes?” – tas tiek teikts ar nodomu, lai uzvedinātu uz maldinšu domu, ka pašvaldība nedara neko lietas labā. Izcelt cenšoties, ka darīts it kā nav nekas.
Citreiz svarīgi, ka piemērs ir no zināmu personu loka, paša pieredzes- tas ir spēcīgs ar to vien, ka ticams (“Nesaki, ka ekstrēmajās sacensībās piedalīties ir bīstami! Brālēns piedalās regulāri un viņam nav nevienas traumas.
). Angliski sastopas arī apzīmējums “anecdotal evidence”, kam šoreiz nav saistības ar anekdotēm, bet gan balstīšanos uz personiskiem novērojumiem, kur liela loma var būt nejaušībai, sagadīšanās pretstatā sistemātiskiem zinātniekiem pētījumiem. Piemēram, apgalvot, ka jāturpina vien smēķēt, jo vectēvs, kas smēķēja nodzīvoja līz 90 un bez plaušu vēža. Šajā sakarā sk. arī tēmu par aculieciniekiem.
Ģeneralizācija var tikt maldīgi izmantota, arī izdarot deduktīvus slēdzienus. Piemēram, ja nacionāli noskaņota politiska partija ir iebildusi pret otru valsts valodu un īpašumu tirgošanu ārvalstu pilsoņiem, tad viņi noteikti iebildīs arī pret eiro ieviešanu un bērnu adopciju uz ārzemēm. Šāds apgalvojums balstītos uz pieredzi, ka nacionālām partijām parasti bijusi šāda nostāja. Tacu realitātē tas vien nenozīmē, ka tāda nostāja būs arī konkrētajā gadījumā. Cits piemērs: Justīnei patīk pārsteigumi, tā kā viņa būs priecīga, ja viņas somā ieliksim dzīvu peli.
Grūtāk apstrīdēt ģeneralizāciju, kad tā balstās uz kādām notikušām aptaujām, diezgan daudziem piemēriem (kaut arī aptaujājamie vai piemēri var būt īpaši tendenciozi atlasīti). Jo tad, lai apstrīdētu, jāveic apjomīgāka aptauja, pamatīgs pētījums.
Ģeneralizācijai ir saistība arī ar tēmām par vārdu izvēli, straw man, informācijas vienpusība, vienkāršošana.
smadzenuskalosana 