Posts Tagged ‘propaganda’

Uz viltus ziņu vilņa

Kā sēnes pēc lietus parādās  ar vien vairāk viltus ziņu atmaskotāji. “Latvijas Avīzē” jauna, atmaskojoša rubrika – http://www.la.lv/category/latvija/latvijas-avize-atmasko/     Arī delfos raksts – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/appc-maldinasana-latvijas-gadijums.d?id=48997413   – kā saprotu, ar to iesākas publikāciju kopums. Visādi citādi – gandrīz katrs sevi cienošs plašsaziņas līdzeklis ir uzrakstījis kaut ko par viltu ziņās. Vai vismaz nointervējis Jāni Sārtu.

Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pievēršas politiķu manipulācijām – https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.05.2017-aizliegtais-panemiens.-operacija-velesanu-banani.id98537/   Vairākās sērijās – raidījums  “Melu teorija” – https://tvplay.skaties.lv/parraides/melu-teorija   (tas gan ticis arī kritizēts – http://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/melu-detektors-vai-melu-teorijai-taisniba-par-pleskavas-divizijas-bojaeju-ukraina.a219792/  )

Un no blogiem laikam populārākais būs- Jāņa Poļa http://ardomu.lv/   Troļļus u.c. lietas saistītas ar propagandu jau labu laiku pēta NATO Stratēģiskas komunikācijas centrs – http://www.stratcomcoe.org/publications   Tur ir lasāmviela tiem, kuriem patīk lasīt apjomīgākus pētījumus un angļu valodā.  Vel viena pētījumu mājaslapa – http://rebaltica.lv/petijumi/viltus-zinas/

No Facebook grupām pieminēt var “Patiesība balstīta uz faktiem”  https://www.facebook.com/groups/1840394702900428/?fref=mentions  un https://www.facebook.com/LV.elfi/?fref=ts

Tas noteikti nav viss. Ar viltus ziņām būtībā cīnās arī tie, kas nodarbojas ar mediju pratības jautājumiem, rīko konferences, seminārus, izglītojošus pasākumus izglītības iestādēs.

Attēls no personīgā arhīva – vai vajag vispār atmaskot kādu, kas dod kaut ko garšīgu?

Protams, ne jau vienmēr viltus ziņas rodas politisku motīvu dēļ, bieži vien nolūks ir tīri komerciāls.  Tomēr: nav svarīgi par kādu tēmu un kāpēc viltus ziņa radusies, galvenais ir tas, ka tā ir VILTUS ziņa.

Nāk prātā salīdzinājums – paņemot žagaru, istabu neizslaucīs. Tomēr no žagariem sasienot slotu, efekts būs pavisam cits.  Tāpat arī ir ar cīņu ar viltus ziņām- lai cik sazarota tā būtu, jābūt kaut kādam centram. Lai nenotiktu darbību un funkciju dublēšanās, kā arī , lai notiktu efektīva informācijas apmaiņa.

Liekas, ka Tu, kas šo lasi- noteikti atšķir viltus ziņas no īstām? Pamēģini šo testu- https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScHZVYvPGquK4kidAPezwgWAou_uArWWJzEwkK6BbeK_QIX-g/viewform   (saite uz to pašu – https://www.facebook.com/skepticafe/photos/a.278682258851540.79458.254359611283805/1410305562355865/?type=3&theater  )

Par tēmu sk. arī šo manu rakstu – “Detektīvs meklē melus

 

Advertisements

Kateogorija – kad kaut kas tiek noklusēts

Pamēģiniet par kādu notikumu pastāstīt, maksimāli detalizēti to aprakstot. Kaut kas tiks piemirsts, kaut kas liekas vienkārši nesvarīgs, tas izrādīsies neiespējami… Taču tas bieži vien notiek ne dēļ apzinātas vēlmes kaut ko noklusēt. Tā tas ir gadījumos, kads kāds cenšas ar mums manipulēt.

“Bieži vien propaganda nespēj mums pateikt, KĀ DOMĀT, tajā brīdī tiek pielietots šis gadījums, lai pateiktu mums, PAR KO DOMĀT. Tas notiek, rūpīgi atsijājot faktus, par kuriem stāstīt un saliekot nepieciešamos uzsvarus, viešot šaubu vai aizdomu ēnas par attiecīgo notikumu/objektu.” (H.Rungas raksts “Smadzeņu skalošanas metodes” )

Manipulatoram šajā gadījumā nevar pārmest melus, jo viņš var izmantot faktus, kas ir pilnībā patiesi.  Var izlaist faktus tā, lai uztvērējs pats secinātu to, kas it kā ir “acīmredzams”.

Pēc kāda principa izpaužamie fakti var tikt atlasīti? Tā, lai iedarbotos gan uz cilvēka prātu (viņš izdarīs secinājumus, neapzinoties, ka fakti piespēlēti tā, lai šie secinājumi būtu nepatiesi), gan uz cilvēka emocijām (sk. sadaļu iedarbošanās uz cilvēka izturēšanās īpatnībam, piemēram tekstus par bailēm, līdzjūtību u.tml.).