Posts Tagged ‘populisms’

Vēlēšanu propaganda manā pastkastītē

Ka jau daudzi rīdzinieki, arī es savā pastkastē šajās dienās atrodu pirmsvēlēšanu propagandas materiālus. Kādus tad paņēmienus partijas izmanto, lai pārliecinātu par viņiem balsot?

1. Visplašāk izmantot metode – vienpusīga informācijas pasniegšana.

– Labi darbi. Partijas, kas līdz šim darbojušās, izceļ to, ko labu (vai, viņuprāt, labu) paveikušas un cik pie varas esošie konkurenti neprasmīgi rīkojušies. Protams: neies jau kritizēt sevi… Turklāt izcelti tie labie darbi, kas attiecas uz visu Latviju.  Kāpēc gan ne: varējām Latvijā, vai nevarēsim Rīgā?

–  Aptaujas. Pašvaldību deputātu vietas kārojošie politiķi ņēmuši vērā cilvēku tieksmi rīkoties kā vairākums.  “Vienoti Latvijai” (VL)  kā jaunizveidota organizācija publicējusi (un ar fotoportretiem) to uz ielas aptaujāto viedokļus, kas vēlas jauna spēka nākšanu pie varas, vecajos ir vīlušies. Interesanti būtu zināt, cik cilvēku tika aptaujāti, lai varētu atsijāt pietiekamā skaitā šos konkrētajam izdevumam derīgos viedokļus? Turpat vēl publicēti telefonaptaujas rezultāti, kurā lielākā daļa aptaujāto atbalsta jaunas partijas iekļūšanu domē un no tiem lielākā daļa – “Vienoti Latvijai”. Ja būtu uzrakstīts, cik tad atbalsta tieši “Vienoti Latvijai”, tas neizskatītos tik ļoti daudzsološi- tas ir 30% no aptaujātajiem, tāpēc izcelts atbalsts jaunajiem kopumā – tā ir vairāk kā puse 62%. 62 taču izskatās labāk nekā 30, vai ne? Arī vizuāli- attēls ar % “pīrāgu” lielāks jauno atbalstītājiem, mazāks ar tiem, kam simpatizē tieši “Vienoti Latvijai”.  Te neņemšos spriest, vai tiem, kas vēlēs par šo partiju, ir pamats cerēt, ka partija iegūs nepieciešamos 5 % balsu. Jo to, ka neiegūs, izdevīgi iedvest tautai citām, konkurējošajām partijām… Par to tālāk.

     Teorētiski priekšgalā var nokļūt kāda pie varas neesoša, jauna partija, savukārt, kā rāda pieredzētais, ne vienmēr pie varas esoša partija turpina būt sekmīga nākamajās vēlēšanās.  Vai ir loģiski apgalvot- esam pie varas valdībā un tātad būsim arī Rīgas domē? Protams, ka ne. Taču – ko pauž propagandas materiāli?  Publicētās socioloģiskās aptaujas apliecina, ka daudzi  aptaujātie vēlētāji šim apgalvojumam laikam tomēr tic.  “Vienotība” aicina nebalsot par sīkpartijām, jo tās jau tāpat 5% pāri netiks…  “Saskaņas centrs” publicējis socioloģisko aptauju, kurā parādīts, ka iedzīvotāji par viskompetentāko risināt dažādas Rīgas problēmas uzskata tiešu šobrīdējo mēru N.Ušakovu. Skaidrs, ka partijas publicē sev visglaimojošako aptauju rezultātus.  Vai arī vispār nepublicē. Kā pieredze rāda, aptauju rezultāti  ne vienmēr sakrīt ar vēlēšanu rezultātiem. Līdz ar to, manuprāt, šādu socioloģisku aptauju publicēšana pirms vēlēšanām uzskatāma par manipulatīvu. Jo tie, kam simpatizē kāda partija, un to viņi ierauga šajā aptaujā kā 5% barjeru nesasniegušu, par to var arī nenobalsot. Un ko tad, ja šādi vēlētāji kopumā ir tik daudz, ka, tomēr balsojot par šo sev simpatizējošo partiju, būtu sasniegta barjera?

Kandidātu pozitīvās īpašības. Zaļā partija pievēršas motivācijai. Mēra kandidāts apgalvo, ka pietiekami turīgs, līdz ar to liekot mums domāt, ka tradicionālajam priekšstatam  par “zagļiem”, kas raujas pie “siles” neatbilst… Bet, cik loģiski ir secināt, ka turība garantē godīgumu, spēju adekvāti risināt pilsētas problēmas?

Ģimene. Liela dūre ar laulības gredzenu uz “Vienoti Latvijai” izdevuma pirmās lapas. Tas, ka mēra kandidātam ir ģimene, tiek īpaši izcelts. Atmiņā ataust A.Šlesera priekšvēlēšanu bukleti vai brošūras, kur ar bildēm un plašā aprakstā tika parādīts, cik viņš ir lielisks ģimenes cilvēks, un tas, ja pareizi atceros, aizņēma lielāko šīs bukleta daļu… Un nu pirms šīm vēlēšanām Dr. Belēvičs stāsta par savu bērnu dzīvēm, par mazbērniem, to, ka grib kandidēt, lai mazmeitai būtu labāka dzīve. “Vienoti Latvijai” Mareks Zeltiņš arī izceļ, cik viņam svarīga ģimene…  Mēra pozitīvais tēls –   ģimenes cilvēks, tēvs/māte bērniem. Lai liktu saprast, ka tas it kā garantē godīgāku motivāciju, dziļāku izpratni par problēmām.  Ne visi  tā dara. “Reformu partijas” kandidātei arī ir ģimene, taču tas priekšvēlēšanu izdevumā netiek izcelts – viņa runā par savu pieredzi, darbu, kas no kandidēšanas viedokļa ir laikam tā kā racionālāk. “Nacionālās apvienības” mēra kandidātei Baibai Brokai tāda persona kā “vīrs” VID amatpersonu deklārāciju publiski pieejamajā datu bāzē neparādās.  Un arī partijas reklāmas izdevumā nekas par viņas ģimeni nav. Saprotams, šis nav tas gadījums, kad tas jāizceļ- vai tā būtu dzīves drauga neesamība vai vienkārši nereģistrētas attiecības. Tāda pati situācija ir Armandam Krauzem no “Latvijas zemnieku savienības” (LZS) un Sarmītei Ēlertei no “Vienotības”.   Nekādā ziņā negribu noniecināt ģimenes cilvēkus, bet, ja man būtu jāreklamē kāds bezbērnu, bezģimenes politiķis, es droši vien izceltu, ka šis kandidāts ir labāks nekā tie, kam ģimenes, jo tas, ko būs paveicis, būs vienīgais, ko viņš var atstāt aiz sevis. Bet tie, kam ģimenes, vajadzīgi lielāki resursi, lai uzturētu to, līdz ar to motivācija rūpēties, pirmkārt par savu labklājību. Ar to gribu teikt, ka tas, vai mēra kandidātam ir vai nav ģimene, bērni, manuprāt, nav korelācija ar to, vai tas ir labāks vai sliktāks kā mērs vai politiķis vispār, tādēļ arī stāstu izvēršanu par savu privāto dzīvi šādos pirmsvēlēšanu izdevumos var uzskatīt par manipulatīvu paņēmienu. Tas ir tikpat jocīgi kā gadījumos, kad kāds ierodas uz darba interviju un tajā, pirmkārt, sāk stāstīt par savu ģimeni nevis izglītību, pieredzi u.tml.

2. Izmantota arī tāda metode kā sakarību norādīšana, kur to nav, sasaistīšana. “Vienoti Latvijai” ar asprātīgu vizuālu tēlu pauž, cik slikti ir balsot par vecajām partijām. Cigarešu paciņai līdzīgs attēls ar uzrakstu “Vai zināji, ka… Pieradums balsot par vecajām partijām rada atkarību!” , turpat-  attēls ar pakārušos cigareti. Balsošana par jau zināmajām partijām tiek sasaistīta ar  tādu negatīvu parādību kā atkarību no smēķēšanas. Kaut arī – kas tur slikts, ja kāds tomēr nav vīlies un paliek uzticīgs tai partijai, par ko balso vienmēr… Nez vai tas gluži jāpielīdzina atkarībai no nikotīna, alkohola u.tml. vielām.

Zaļā partija savukārt visur pievelk aiz matiem zaļo krāsu- kultūra, ekonononika, pat medikamenti zaļi…

Lai sevi paslavinātu,  LZS  atsaucas uz Ulmaiņlaika LZS, pat tā iegulījumu Brīvības pieminekļa tapšanā.  Utt. Skaisti jau… Bet kāds tam visam sakars ar tagadējo LZS un viņu potenciālo ieguldījumu? Dēļ šīs vēstures par viņiem jāvēl? Viens no virsrakstiem LZS izdevumā ir “Zemnieki Rīgā ir bijuši un būs!”, savukārt 1.lpp LZS nodēvēts par tradīcijām bagātāko spēku Latvijā, ar plašu pārstāvniecību reģionos. Un līdz ar apgalvojumu – ja būsim ietekmīgāki pašvaldībās, tad tas būs arguments, lai atgrieztos valdībā… Vai tiešām? Te izskatās pēc metodes slidenā nogāze.  Un jāpalasa arī tēma – pareģojumu pašpiepildīšanās.  Kaut arī – lai cik pārliecināti par sevi būtu LZS, “Vienotības” izdevuma publicētajā socioloģiskajā aptaujā LZS nemaz nav tie, kas Rīgā pārvar 5% barjeru (un tā tas arī notika).

3. Sakarību radīšana radniecīga valodas prasmīgai izmantošanai. Sāksim ar abstraktiem, vispārīgiem vārdiem. Piemēram tādiem, kas mums saistās ar ko pozitīvu. “Vienotības” žurnāliņā jau pašā sākumā vesels to birums – publicēti 10 iemesli, kāpēc par viņiem jābalso- 1. Stabils 2. Latvija 3. Attīstība 4. Komanda 5. Lielākais (labēji centriskais spēks) 6. Strādās 7. Vienotība 8. Vadošais 9. Skaidri 10. Dombrovskis.  Vismaz pirmie 9 vārdi vairumam sasistās ar kaut ko pozitīvu. Katram pievienots arī skaidrojums, kuros savukārt atkal vispārinājumu netrūkst – spēks, nostiprināsim, ekonomikas izaugsme, kopdarbība, pieredzējuši un stipri cilvēki, pienācīgi, atbildīgi un pamatoti lēmumi utt. Kopumā šī lappuse atgādina tādu kā dzejas lappusīti.  Liekas, šie vārdi sarakstīti uz lapiņām, salikti kādā trauciņā, sakratīti un tad nu kā izbira, tā arī salikti teikumos. Loģiku te grūti atrast. Ja domājam ne tik daudz poētiski, cik racionāli, tad saprotam, ka šādu vai ļoti līdzīgu sarakstu varētu publicēt gandrīz ikviena partija. Tikai bez Domrovska, protams.

Komiski, ka vienotība “Saskaņas centra” darbošanos Rīgas domē nodēvē par populistisku, tuvredzīgu – kas attiecas uz tēriņiem.  Taču, ja palasa “Vienotības” solījumus: ko tik viņi par brīvu negrasās nodrošināt papildu sabiedriskā transporta brīvbiļetēm (kuru dēļ pensionāri tā fano par Ušakovu)… Vai tas nav populisms?

* * *

Apjoms propagandas materiāliem dažāds. Plašākie pievēršas Rīgas populārāko problēmu norādīšanai un piedāvā risinājumus. Citi kritizē pie varas esošos. Bet ļoti mulsina krustvārdu mīklu, anekdošu, ēdienu recepšu un horoskopu publicēšana šajos materiālos (“Reformu partija”, “Latvijas Zemnieku savienība”). “Vienotībai” fotogalerija – ak, cik mēs forši, vienoti, protam gan strādāt, gan izklaidēties. Laikam naudas papīram netrūkst… Vai arī tādā  veidā vēlas parādīt, ka neesam jau nekāda sīkpartija, varam atļauties. Man gan tas liek domāt- izšķērdība.  Kaut šādā ziņā regulāri iznākošie žurnāli, ko saņemu no “Saskaņas centra”  latviešu un krievu valodās laikam ir nepārspēti.  Viskompaktākā ir “Nacionālās apvienības” (NA) ne visai  izvērstā reklāmas lapa bez liekvārdības. Starpcitu, tieši šim izdevumam no propagandas viedokļa maz kur piesieties – kandidātu saraksts – bez kādām uzrunām, tikai vārds, uzvārds, profesija, izglītība; tad viena lappuse ar solījumiem, pirmajā lapā smaidoša mēra kandidāte uz Latvijas karoga fona un viņas īsā uzruna. Nekāda esošas varas saimniecisko neveiksmju gānīšana utt.  Izceltas prioriātes nevis tiek solīts viss. Ja nu vienīgi vārdu “nacionālais”, “latviskais” izmantošana, nesenā valodas referenduma piesaukšana, taču tas raksturo partijas prioritātes kopumā (nav jau runa tikai par šīm vēlēšanām), turklāt latviskais lielai Rīgas auditorijas daļai diez vai ir tik ļoti svarīgs – zinot šīs pilsētas nacionālo sastāvu.

Protams, šeit nav analizētas visu partiju priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotās metodes, tas jau ir darbs, kas prasa vairāk laika nekā man ir … Tāpēc, ja esat manījuši ko interesantu, kas attiecas uz šo tēmu, atstājiet savu viedokli komentāru sadaļā! Un ja kādam liekas, ka fanoju un balsoju par NA- tā nav!

Starpcitu, tematiskā ziņā radniecīgus tekstus var atrast šeit http://velesanaslv.blogspot.com/

Advertisements

Eiro ieviešana

Pēdējā laikā nereti  tiek piesaukts vārdu salikums “smadzeņu skalošana” un “propaganda” saistībā ar Latvijā plānoto pāreju no latiem uz eiro. Piemēram, šie raksti “Latvijas politikas meļu plāni mums ir zināmi! Sekosim notikumiem un neticēsim!” Kreiso patriotu mājaslapā , “Kāpēc tāda histērija eiro piekritēju vidū?” portālā www.aprinkis.lv, “Eirovilka solījumi un realitāte” portālā diena.lv, ” Eiro kampaņa – meli, puspatiesības un noklusējumi” portālā nra.lv . Daudz komentāru izpelnās raksts “Nopludināts ‘eiro propagandas plāns’; valdība noraida opozīcijas bažas par sabiedrības ietekmēšanu” portālā delfi.lv. Dirty Deal Teatro savukārt rīkoja diskusiju par to, vai notiek sabiedrības informēšana vai propaganda.

Sākumā nebija doma šai tēmai pievērsties, jo rakstīts par to daudz un nav laika visā iedziļināties, bet tad izlasīju šo kodolīgo rakstiņu “Ēlerte: mēģinājumi apturēt eiro ieviešanu līdzinās referendumam pret latviešu valodu” partijas Vienotība mājaslapā. Tas iedvesmoja, jo tik īsā rakstā tik koncentrēti pielietotas propagandas metodes.

Taču tagad ķeršos pie eiro piekritēju un noliedzēju izmantoto psiholoģiskā manipulācijas metožu kopuma:

1. Vārdu kaujas…  Jeb pareizo vārdu izvēle.

Vieniem- sabiedrības izglītošana, otriem- meli un smadzeņu skalošana.

– eiro sabiedrības labumam un domājot par tautas interesēm, otriem – naida dēļ pret tautu un  šauras elites labumam (apsolīti amati, veids, kā papildināt elites naudas maciņus), eiro tiek uzspiests tautai nedemokrātiski. Jo pētījumi pamato sabiedrības zemo atbalstu eiro ieviešanai.

–  eiro atbalstītāji to pretiniekus saus par populistiem, eiro pretinieki atbalstītājus par nodevējiem, pērkamajiem, jenotu bandu, eirokangariem, eirofanātiem, pat garīgi slimiem. Izplatīts gājiens politikā – lai kādu ideju noniecinātu, nosaukt to par populistisku. Taču, vai tas, ka kādai idejai ir vai nav plaša piekrišana plašās tautas masās, to padara nederīgu un nevēlamu?

Ēlerte: “Pievienošanās Eiropas virzošajam kodolam ir Latvijas nacionālajās interesēs”. Lai paceltu kādu ideju, tai var piedēvēt skaisto vārdu salikumu “nacionālajās interesēs”. Te gan jājautā – bet kādā veidā tas ir nacionālajās interesēs? Latvijas kā nācijas interesēs? Kādā veidā? Tautas interesēs? Eiro pretinieki nez kāpēc uzskata, ka tas nepavisam nav tautas interesēs, bet gan šauras eiro ieviesēju grupiņas personīgo maku interesēs.

Nejauši nav gadījies arī vārds “virzošs”. Savukārt eiro pretinieki izsakās, ka lēksim eirobedrē…

2. Ēlerte: “Tie ļoti līdzinās Lindermana – Ušakova referendumam pret latviešu valodu” . Tiek izmantots salīdzinājums ar  referendumu, par ko vairumam latviešu bija noliedzoša nostāja, tādējādi norādot, cik nepatriotiski ir eiro noliedzēji. Te saskatāma metode melīgā analoģija, jo salīdzinātas tiek pārāk dažādas lietas. Turklāt, lai apzināti radītu diezgan negatīvas asociācijas saistībā ar eiro pretiniekiem.

Savukārt eiro ieviešanas noliedzēji latu pasniedz kā mūsu neatkarības simbolu- kā himna, karogs, valoda utt. Cik to salīdzināt pamatoti? Zaudējot valūtu, zaudējam neatkarību? Cik neatkarīgas tagad ir Somija, Vācija utt.?

2. Centieni “Latvijas pievienošanos eiro apdraud Latvijas nākotni”, “nopietni apdraudētu Latvijas izaugsmi”, “1.jūnija vēlēšanas būs vēsturiska izvēle starp Latvijas attīstību Eiropā un populistu piedāvāto atpalicību”, “Pievienošanās Eiropas virzošajam kodolam”. Te arī- lai kādu ideju noniecinātu, tā jāraksturo vārdiem, kas izraisa pozitīvas asociācijas: izaugsme, attīstība, virzošs; vai arī negatīvas – atpalicība. Par pareizo vārdu izvēli vairāk lasiet šeit.  Un tā kā tie ir arī visai vispārīgi apzīmējumi, aicinu ieskatīties šeit. Vienlaikus tiek manipulēts ar iedzīvotāju bailēm attiecībā uz tādu svarīgu tematu, kā ekonomiskā labklājība, tā īsi sakot- būsiet pret eiro, klāsies jums vēl grūtāk.  Par baiļu un draudu izmantošanu vairāk lasiet šeit.  Runājot par nākotnes apdraudējumu, lai skanētu spēcīgāk, Ēlerte nepiemirst arī pieminēt mūsu bērnus… Protams, arī eiro pretinieki ņemt talkā tieši tādus pašu draudēšanu par ikvienam svarīgām lietām- cenas celšoties utt.

3. Vēlme vienpusīgi pasniegt informāciju, Piemēram, palasot Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības plānu – attiecībā uz labumiem un ieguvumiem no eiro ieviešanu, ar akcentu uz katras mērķauditorijas vērtībām. Par informācijas vienpusību kā tēmu lasiet šeit.   Jāpiebilst, ka  te būtu vietā Kreiso patriotu mājaslapā minētais jautājums “naudiņa ir jāparedz arī pretējam viedoklim- šinī gadījumā- lata aizstāvju viedoklim. Mēs taču arī esam demokrātiskas valsts pilsoņu viedokļu paudēji, vai ne?”

Būtiska vērtība, protams, ir iedzīvotāju  labklājība. Abas “karojošās” puses neskopojas prognozēm attiecībā uz draudiem labklājībai vai arī pozitīvam prognozēm attiecībā uz to. Piemēram, eiro pretinieki baida ar cenu celšanos, importa preču pieaugumu. Eiro  un eirozona kļūst par sava veida grēkāzi, ko var vainot pie visvisādā ekonomiskām problēmām.

4. Autoritāšu izmantošanu kā atbalstošā viedokļa paudējus- šajā pat plānā.

5. Aptaujas. S.Ēlertes rakstiņam blakus redzama aptauja lapas lasītajiem par ieguvumiem, Latvijai ieviešot eiro. Neatkarīgi no tās rezultātiem, to varēs izmantot manipulatīvi (paskatīsimies!) , apgalvojot, ko lielākā daļa aptaujas dalībnieki atzina tādus u.c. labumus, noklusējot, ka par mīnusiem nemaz netika prasīts, kā arī aptaujas dalībnieku skaits (pasakot procentus, ne skaitļus), sastāvs (t.i. Vienotības atbalstītāji). Par aptauju izmantošanu manipulatīvi vairāk šeit.

6. “Ķeriet zagli!” Eiro pretinieki norāda kā uz eiro ieviesējiem kā lielajiem smadzeņu skalotājiem, taču izmanto šīs metodes arī paši. Minētais plāns pārāk vispārīgs, lai tajā vispār atrastu kādu ievērības cienīgu manipulācijas metožu apkopojumu; tad jau redzēsim, kas tiks rakstīts  paredzētajos rakstos, teikts semināros un raidījumos, jautāts konkursos utt.

7. Salīdzinājumi, metaforas. Kreiso patriotu mājaslapā atrodams arī informatīvs materiāls, kāpēc Latvijai nevajag eiro (“Eirozona – Latvijas izvēle?”). Dokumenta 1 .lapas attēlā – salīdzinājums ar grimstošu kuģi (eiro aizstāvji gan būtu uzzīmējuši plaukstošas valsts ainiņas…), pirmais virsraksts” “Pirksim biļeti uz titāniku?”. Arī tālākajā tekstā izmantotas karikatūras, zīmējumi- rokudzelži, nabadzīgs cilvēks, kuram no kabatas izņem pēdējo, lai atdotu resnam ES onkulim.

8. “Eirozona – Latvijas izvēle?” minētas tās Eiropas valstis, kuras ir eirozonā un pārcieš krīzi. Sasaistot to cēloņsakarībā – ieviesa eiro, tagad nu cieš. Varbūt te jārunā par post hoc? Turklāt salīdzināšana ar citām valstīm, kā parasti ir visai slidena, jo nav divu vienādu valstu un nez vai var tā viennozīmīgi pateikt, ja tā notika pie viņiem, tad tas sagaida arī mūs?

9. Nenozīmīgu blakusefektu izcelšana. Kā mīnuss eiro ieviešanai “Eirozona – Latvijas izvēle?” tiek minēts tas, ka “nepieciešams grozīt 115 likumus un aptuveni 800 dažādus citus normatīvos aktus” . Vai tas, ka kaut kas jāgroza, ir iemesls, lai kaut ko neieviestu? Lai sakārotu daudzus jautājumus, piemērotu likumdošanu šodienas situācijai, tā visu laiku tiek grozīta.

10. Slidenā nogāze. Ja lats jau šobrīd ir saistīts ar eiro un mēs jau gandrīz esam eirozonā, tad jāturpina ceļš turp. Ja ar vienu kāju kaut kur iekāpts, jāliek blakus arī otra. Vai tiešām? Kā arī – jau nobalsojot referendumā par iestāšanos ES, piekritām eiro ieviešanai.  Protams, arī tā tas nav, jo pastāv iespēja, arī esot ES, atteikties no eiro.

11. Eiro atbalstītāju solījumi nepiepildījās jau agrāk (valstīs, kur to ieviesa), tātad nepiepildīsies arī šoreiz. Atkal viltus loģika- ne vienmēr vēsture atkārtojas tieši tāpat. Tas gan neizslēdz iespēju, ka šie solījumi un prognozes patiešām piepildās, kaut vai daļēji.

Un tā varētu turpināt…