Posts Tagged ‘nopludinātā saraksts’

Novirzīšanās no tēmas

Novirzīšanās no tēmas dažreiz notiek bez kāda nolūka un to neapzinoties: kad runātāji ļaujas haotiskumam, un ikdienišķās sarunās draugu un paziņu lokā, tas nemaz arī nav tik būtiski- iztirzāt kādu tēmu līdz galam. Tomēr citreiz tas ir apzināti –  lai izvairītos no tēmas izskatīšanas secīguma, atsevišķām tēmas sadaļām vai atbildes, vai arī, lai vismaz iegūtu laiku to apdomāt. Piemēram, gadījums ar Rīgas mēra nopludināti epasta saraksti – „Ušakovs pagājušajā nedēļā intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” uz jautājumu, kādēļ atskaitījies Krievijas vēstniecības pārstāvim, kuru 2009.gadā vainoja spiegošanā, atbildēja, ka sarakstes noplūdināšana ir likuma pārkāpums.” (pilns raksta teksts šeit ) T.i., lai izvairītos no atbildes tiek izcelts fakts par ar to saistītajām nelikumībām. Kaut arī, protams, arī žurnālisti nav muļķi un parasti pamana izvairīšanos. Un arī šajā gadījumā – kā jau variet rakstā izlasīt- mēram nākas sniegt izvērstāku atbildi. Interneta komentāros bieži sastopams paņēmiens ir atbildes vietā aizrādīt oponentam uz gramatiskajām kļūdām viņa tekstā.  Novirzīšanās no tēmas cieši saistīa ar tādu metodi kā ad-hominem“.

Pastāv metode „ķeriet zagli!” Šo metodi bieži izmanto, lai novērstu uzmanību no sevis. Tajā brīdī, kad kāds, piemēram, uz Jums norāda kā uz nelieti, Jūs ar lielu pārliecību iebļaujaties, ka nelietis īstenībā ir kāds cits, tādējādi novēršot „tautas dusmas” citā virzienā.” (H.Runga, raksts “Smadzeņu skalošanas metodes”  ).

Te jārunā arī par plūdu tehniku, kas labi raksturota diena.lv rakstā “10 cilvēku manipulācijas stratēģijas“, kas tapis pēc  ASV lingvista, filozofa, kognitīvo zinātņu speciālista un sabiedriskā aktīvista profesora Noama Čomska līdzīga nosaukuma darba: “To panāk ar tā saucamo Plūdu tehniku jeb apziņas aizpludināšanu ar nenozīmīgu informāciju un izklaidi. Piemēram, līdz histērijai sakāpinātais “valodu karš” novērš sabiedrības uzmanību no valdības nodoma ieviest vēl bargākus finanšu izspiešanas pasākumus un izpārdot Latvijas īpašumus ārzemniekiem. Uzmanības izkliedēšana un izklaides industrija tiek izmantota arī, lai sabiedrībā vispār nerastos interese par svarīgām zināšanām: zinātnēm, ekonomiku, politekonomiku, psiholoģiju, neirobioloģiju, kibernētiku u.c. “Turiet publiku aizņemtu, aizņemtu, aizņemtu! Lai tai nebūtu laika domāt; iesprostojiet to fermā pie citiem dzīvniekiem!” (skat. ‘Silent Weapons for Quiet Wars’). Ideāls šīs stratēģijas instruments ir televīzija: nepārtraukti šovi, reklāmas, videoklipu efekti, seriāli, primitīvākos instinktus kairinošas filmas, īsas informatīvas pārraides, kurās īpaši atlasītas ziņas tiek pasniegtas vienkāršos apgalvojuma teikumos, bez analīzes un vēsturiskā konteksta. (..).Otrs ietekmīgākais uzmanības izkliedētājs ir internets. Cilvēki ar nedisciplinētu prātu internetā aizmirstas, viņu uzmanību sarausta intriģējoši attēli un video klipi, banneri un skrejošās rindas, hipersaites, reklāmas, e-pasti, bezjēdzīga čatošana, sekošana tviterziņām, spēles, t.s. sociālie portāli, visdažādākie piedāvājumi.” Jeb kā teicis Rejs Bredberijs 1953.gadā – citāts šeit.

Par  metodi “non-sequitur”, par ko raksta H.T.Konserva grāmatā „Propogandas tehnikas”. Persona it kā atbild uz jautājumu, bet patiesībā – nē. Māte vēlas uzzināt, kā meitai gājis pirmajā randiņā, taču atbildē seko meitas kavaliera automašīnas apraksts…

Sliktā alternatīva– aizstāvot kaut ko, uzbrūk kaut kam citam. Piemēram, aizstāvot metro, izceļ privātā transporta nedrošumu, ietekmi uz vidi utt. Citreiz, lai kaut ko pārdotu, var piedāvāt slikto alternatīvu un tad nedaudz (it kā) labāku, kas pēc sliktās, protams, liksies labāka un pircējs, ļoti iespējams, to iegādāsies. Var savu preci salīdzināt ar kādas citas firmas preci, par to dezinformējot vai izceļot tās sliktās īpašības.

Novirzīšanos no tēmas var sekmēt oponenta emocionālā līdzsvara izjaukšanu. Gadījumos, ja šis cilvēks ir visai emocionāls un augstu sevi vērtē, nostrādā frāzes “veco zēn”, “jaunkundzīt”, “Valdonkul”, “briļļainais”  utt. Arī, ja uz nepatīkamu jautājumu izskan atbilde “Es nepagodināšu šāda veida jautājumu ar atbildi”. Arī sākot uzrunāt uz “tu” kādu, kas būtu jāuzrunā uz “jūs”. Tā vietā, lai nenovirzītos no tēmas, oponents var sākt aizrādīt par pieklājības trūkumu un familiaritāti nevietā. Pat justies šokēts.  Ja šādi manipulē ar mums, vislabāk ir neapvainoties un turpināt tēmu.  Var arī “pieņemt spēles noteikumus” un atbildēt ar “tu”.

Lai izvairītos atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem, var realizēt problēmas pārvēršanu iespējā. Piemēram,  uz pārmetumu gūzmu nevis atbildēt, bet norādīt, cik labi ir, ka ir runas brīvība. Vai arī norādīt, ka var jau teikt,ko grib, ar vārdiem neievainos.

Sk. arī tēmu par red herring.

Valdis Zāle grāmatā “Psihotriki. Blefošana. Manipulācijas” (1997) raksta, ko darīt šādā situācijā, kad oponents mēģina novirzīties no tēmas: “..prātīgāk tomēr būtu pēc šādām provokācijām atbildēt, ka nevarat novirzīties no tēmas un šādi jautāju­mi nav dienaskārtībā. Principiāla nostāja ļauj izvairīties no dažādām citām manipulācijām. Pret principiālu cilvēku ir lielāks respekts nekā pret tādu, kurš gatavs pieņemt uzspiestus spēles noteikumus.” (5.lpp.)

Advertisements