Posts Tagged ‘Lindermans’

Eiro ieviešana

Pēdējā laikā nereti  tiek piesaukts vārdu salikums “smadzeņu skalošana” un “propaganda” saistībā ar Latvijā plānoto pāreju no latiem uz eiro. Piemēram, šie raksti “Latvijas politikas meļu plāni mums ir zināmi! Sekosim notikumiem un neticēsim!” Kreiso patriotu mājaslapā , “Kāpēc tāda histērija eiro piekritēju vidū?” portālā www.aprinkis.lv, “Eirovilka solījumi un realitāte” portālā diena.lv, ” Eiro kampaņa – meli, puspatiesības un noklusējumi” portālā nra.lv . Daudz komentāru izpelnās raksts “Nopludināts ‘eiro propagandas plāns’; valdība noraida opozīcijas bažas par sabiedrības ietekmēšanu” portālā delfi.lv. Dirty Deal Teatro savukārt rīkoja diskusiju par to, vai notiek sabiedrības informēšana vai propaganda.

Sākumā nebija doma šai tēmai pievērsties, jo rakstīts par to daudz un nav laika visā iedziļināties, bet tad izlasīju šo kodolīgo rakstiņu “Ēlerte: mēģinājumi apturēt eiro ieviešanu līdzinās referendumam pret latviešu valodu” partijas Vienotība mājaslapā. Tas iedvesmoja, jo tik īsā rakstā tik koncentrēti pielietotas propagandas metodes.

Taču tagad ķeršos pie eiro piekritēju un noliedzēju izmantoto psiholoģiskā manipulācijas metožu kopuma:

1. Vārdu kaujas…  Jeb pareizo vārdu izvēle.

Vieniem- sabiedrības izglītošana, otriem- meli un smadzeņu skalošana.

– eiro sabiedrības labumam un domājot par tautas interesēm, otriem – naida dēļ pret tautu un  šauras elites labumam (apsolīti amati, veids, kā papildināt elites naudas maciņus), eiro tiek uzspiests tautai nedemokrātiski. Jo pētījumi pamato sabiedrības zemo atbalstu eiro ieviešanai.

–  eiro atbalstītāji to pretiniekus saus par populistiem, eiro pretinieki atbalstītājus par nodevējiem, pērkamajiem, jenotu bandu, eirokangariem, eirofanātiem, pat garīgi slimiem. Izplatīts gājiens politikā – lai kādu ideju noniecinātu, nosaukt to par populistisku. Taču, vai tas, ka kādai idejai ir vai nav plaša piekrišana plašās tautas masās, to padara nederīgu un nevēlamu?

Ēlerte: “Pievienošanās Eiropas virzošajam kodolam ir Latvijas nacionālajās interesēs”. Lai paceltu kādu ideju, tai var piedēvēt skaisto vārdu salikumu “nacionālajās interesēs”. Te gan jājautā – bet kādā veidā tas ir nacionālajās interesēs? Latvijas kā nācijas interesēs? Kādā veidā? Tautas interesēs? Eiro pretinieki nez kāpēc uzskata, ka tas nepavisam nav tautas interesēs, bet gan šauras eiro ieviesēju grupiņas personīgo maku interesēs.

Nejauši nav gadījies arī vārds “virzošs”. Savukārt eiro pretinieki izsakās, ka lēksim eirobedrē…

2. Ēlerte: “Tie ļoti līdzinās Lindermana – Ušakova referendumam pret latviešu valodu” . Tiek izmantots salīdzinājums ar  referendumu, par ko vairumam latviešu bija noliedzoša nostāja, tādējādi norādot, cik nepatriotiski ir eiro noliedzēji. Te saskatāma metode melīgā analoģija, jo salīdzinātas tiek pārāk dažādas lietas. Turklāt, lai apzināti radītu diezgan negatīvas asociācijas saistībā ar eiro pretiniekiem.

Savukārt eiro ieviešanas noliedzēji latu pasniedz kā mūsu neatkarības simbolu- kā himna, karogs, valoda utt. Cik to salīdzināt pamatoti? Zaudējot valūtu, zaudējam neatkarību? Cik neatkarīgas tagad ir Somija, Vācija utt.?

2. Centieni “Latvijas pievienošanos eiro apdraud Latvijas nākotni”, “nopietni apdraudētu Latvijas izaugsmi”, “1.jūnija vēlēšanas būs vēsturiska izvēle starp Latvijas attīstību Eiropā un populistu piedāvāto atpalicību”, “Pievienošanās Eiropas virzošajam kodolam”. Te arī- lai kādu ideju noniecinātu, tā jāraksturo vārdiem, kas izraisa pozitīvas asociācijas: izaugsme, attīstība, virzošs; vai arī negatīvas – atpalicība. Par pareizo vārdu izvēli vairāk lasiet šeit.  Un tā kā tie ir arī visai vispārīgi apzīmējumi, aicinu ieskatīties šeit. Vienlaikus tiek manipulēts ar iedzīvotāju bailēm attiecībā uz tādu svarīgu tematu, kā ekonomiskā labklājība, tā īsi sakot- būsiet pret eiro, klāsies jums vēl grūtāk.  Par baiļu un draudu izmantošanu vairāk lasiet šeit.  Runājot par nākotnes apdraudējumu, lai skanētu spēcīgāk, Ēlerte nepiemirst arī pieminēt mūsu bērnus… Protams, arī eiro pretinieki ņemt talkā tieši tādus pašu draudēšanu par ikvienam svarīgām lietām- cenas celšoties utt.

3. Vēlme vienpusīgi pasniegt informāciju, Piemēram, palasot Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības plānu – attiecībā uz labumiem un ieguvumiem no eiro ieviešanu, ar akcentu uz katras mērķauditorijas vērtībām. Par informācijas vienpusību kā tēmu lasiet šeit.   Jāpiebilst, ka  te būtu vietā Kreiso patriotu mājaslapā minētais jautājums “naudiņa ir jāparedz arī pretējam viedoklim- šinī gadījumā- lata aizstāvju viedoklim. Mēs taču arī esam demokrātiskas valsts pilsoņu viedokļu paudēji, vai ne?”

Būtiska vērtība, protams, ir iedzīvotāju  labklājība. Abas “karojošās” puses neskopojas prognozēm attiecībā uz draudiem labklājībai vai arī pozitīvam prognozēm attiecībā uz to. Piemēram, eiro pretinieki baida ar cenu celšanos, importa preču pieaugumu. Eiro  un eirozona kļūst par sava veida grēkāzi, ko var vainot pie visvisādā ekonomiskām problēmām.

4. Autoritāšu izmantošanu kā atbalstošā viedokļa paudējus- šajā pat plānā.

5. Aptaujas. S.Ēlertes rakstiņam blakus redzama aptauja lapas lasītajiem par ieguvumiem, Latvijai ieviešot eiro. Neatkarīgi no tās rezultātiem, to varēs izmantot manipulatīvi (paskatīsimies!) , apgalvojot, ko lielākā daļa aptaujas dalībnieki atzina tādus u.c. labumus, noklusējot, ka par mīnusiem nemaz netika prasīts, kā arī aptaujas dalībnieku skaits (pasakot procentus, ne skaitļus), sastāvs (t.i. Vienotības atbalstītāji). Par aptauju izmantošanu manipulatīvi vairāk šeit.

6. “Ķeriet zagli!” Eiro pretinieki norāda kā uz eiro ieviesējiem kā lielajiem smadzeņu skalotājiem, taču izmanto šīs metodes arī paši. Minētais plāns pārāk vispārīgs, lai tajā vispār atrastu kādu ievērības cienīgu manipulācijas metožu apkopojumu; tad jau redzēsim, kas tiks rakstīts  paredzētajos rakstos, teikts semināros un raidījumos, jautāts konkursos utt.

7. Salīdzinājumi, metaforas. Kreiso patriotu mājaslapā atrodams arī informatīvs materiāls, kāpēc Latvijai nevajag eiro (“Eirozona – Latvijas izvēle?”). Dokumenta 1 .lapas attēlā – salīdzinājums ar grimstošu kuģi (eiro aizstāvji gan būtu uzzīmējuši plaukstošas valsts ainiņas…), pirmais virsraksts” “Pirksim biļeti uz titāniku?”. Arī tālākajā tekstā izmantotas karikatūras, zīmējumi- rokudzelži, nabadzīgs cilvēks, kuram no kabatas izņem pēdējo, lai atdotu resnam ES onkulim.

8. “Eirozona – Latvijas izvēle?” minētas tās Eiropas valstis, kuras ir eirozonā un pārcieš krīzi. Sasaistot to cēloņsakarībā – ieviesa eiro, tagad nu cieš. Varbūt te jārunā par post hoc? Turklāt salīdzināšana ar citām valstīm, kā parasti ir visai slidena, jo nav divu vienādu valstu un nez vai var tā viennozīmīgi pateikt, ja tā notika pie viņiem, tad tas sagaida arī mūs?

9. Nenozīmīgu blakusefektu izcelšana. Kā mīnuss eiro ieviešanai “Eirozona – Latvijas izvēle?” tiek minēts tas, ka “nepieciešams grozīt 115 likumus un aptuveni 800 dažādus citus normatīvos aktus” . Vai tas, ka kaut kas jāgroza, ir iemesls, lai kaut ko neieviestu? Lai sakārotu daudzus jautājumus, piemērotu likumdošanu šodienas situācijai, tā visu laiku tiek grozīta.

10. Slidenā nogāze. Ja lats jau šobrīd ir saistīts ar eiro un mēs jau gandrīz esam eirozonā, tad jāturpina ceļš turp. Ja ar vienu kāju kaut kur iekāpts, jāliek blakus arī otra. Vai tiešām? Kā arī – jau nobalsojot referendumā par iestāšanos ES, piekritām eiro ieviešanai.  Protams, arī tā tas nav, jo pastāv iespēja, arī esot ES, atteikties no eiro.

11. Eiro atbalstītāju solījumi nepiepildījās jau agrāk (valstīs, kur to ieviesa), tātad nepiepildīsies arī šoreiz. Atkal viltus loģika- ne vienmēr vēsture atkārtojas tieši tāpat. Tas gan neizslēdz iespēju, ka šie solījumi un prognozes patiešām piepildās, kaut vai daļēji.

Un tā varētu turpināt…

Advertisements

Aicinājums uz melu detektoru

2010.g. topošais deputāts I.Parādnieks priekšvēlēšanu cīņas ietvaros aicināja citas partijas politiķi A.Šķēli iziet pārbaudi ar melu detektoru, turklāt publiskajā diskusijā izmantojot tādu manipulatīvu paņēmienu kā ultimāta uzstādīšanu – liekot atbildēt tikai ar “jā”  vai “nē”.  Šķēle sākotnēji it kā pasaka “jā”, piebilstot, ka runās par Abrenes atdošanu Krievijai.  Bet A.Šķēle no šādas pārbaudes drīz atsakās…Tādējādi vēlētājiem var rasties iespaids, ka, acīmredzot, šim cilvēkam ir ko slēpt un viņš nav godīgs.  Kaut arī skaidrs, ka ar atteikšanās fakts nepierāda konkrētas personas negodīgumu vai godīgumu.

Lai uzsvērtu sava aicinājuma nopietnumu un cēlumu, Parādnieks gatavs segt pārbaudes izdevumus un arī pats iziet minēto pārbaudi. Kā pārbaudes motīvu min –  lai sabiedrība varētu pārliecināties par politiķa uzticamību. Raksturojot pārbaudes veidu, tiek minēti ekspertu ieteikumi, zinātniski pamatota, praksē nostiprināta metodika, autoritatīvu žurnālistu iespējamie jautājumi. Tātad, piedāvājums nopietns.  Plašāk par ekspertu piesaukšanu lasiet šeit. Ko darīt un kā saglabāt savu pozitīvo tēlu? Šķēle izvēlas tādas apziņas manipulācijas metodes kā:

1) izmantot valodas iespējas – nosaukt piedāvājumu tā, lai to nonicinātu: Parādnieka iniciatīva tiek nodēvēta par “āksta rīcību”, “balagānu”, “everģēlībām”, “kinokomēdiju”. (Kaut arī gan šeit , gan citos avotos variet palasīt par melu detektoru un paši izsecināt, vai tas ir vai nav balgānu un ākstu atribūts). Šajā gadījumā var identificēt šīs masu apziņas manipulācijas metodes pielietošanu. To gan mazāk efektīvu padara Parādnieka savlaicīgā ekspertu un zinātnes piesaukšana, raksturojot melu detektoru.

2) rīcībai tiek piedēvēts motīvs, kas it kā nav pārāk cēls – t.i., ka toreiz vēl ne tik pazīstamais Parādnieks šādi vēloties celt sev popularitāti.  (Kaut te rodas jautājums, vai vispār priekšvēlēšanu laikā ir sastopams politiķis, kurš nevēlētos vairot sev pozitīvu popularitāti un kā gan bez tās savādāk tik ievēlētam?). Te varētu būt tāda manipulācijas metode kā “ad-hominem“. To var saskatīt arī Šķēles teikumā par Parādnieka kunga sasvīdušo pieri.

3) kā atteikšanās motīvs minēts arī tas, ka Šķēle savu pozīciju skaidro, tiekoties ar vēlētājiem (te rodas jautājums, kā gan vēlētāji var pārliecināties par viņa uzticamību šādi, tikšanās nav tas pats, kas melu detektors).