Posts Tagged ‘blefs’

Blefošana ar nabadzību

Kurš gan nav dzirdējis stāstus par ubagiem, kas sazvanās sava starpā ar dārgiem mobilajiem telefoniem un pēc darba dienas uzvelk parastas drēbes un aizbrauc dārgā automašīnā? Ubagi, kas izliekas par invalīdiem, kas vāc naudu it kā slima bērna ārstēšanai. Līdz pat radikālākiem gadījumiem, kad cilvēks tiek speciāli sakropļots, lai ar iežēlināšanu ubagošana būtu veiksmīgāka. Iežēlināšanai var tikt izmantoti arī līdzpaņemtie dzīvnieki. Dzirdēts arī par krāpniekiem, kas ar aizkustinošu stāstu par viņam it kā nozagto maku vai mašīnu galvaspilsētas ielās lūdz naudu it kā nokļūšanai atpakaļ uz dzimto pilsētu.  Viens piemērs šeit„..apsekojot ubagotājus, konstatēti gadījumi, kad cilvēks saņem sociālo palīdzību un paralēli lūdz arī žēlastības dāvanas, jo nemāk iztikt. Tāpat mēdz ubagot pansionātu klienti, kas taču atrodas pilnā valsts apgādībā.” (No Zandas Lielbārdes raksta „Ubagošana kā sociāla parādība”)

Tas lielākoties nav nekas jauns. Naudu mēdz lūgt ne tikai ubagi, it kā savu materiālo pamatvajadzību nodrošināšanai, bet arī cilvēki, kam tā ir, bet radusies kāda neatliekama papildu vajadzība. Tie ir cilvēki, kas patiešām zaudējuši pajumti ugunsgrēkā vai lūdz naudu slimības ārstēšanai, gan arī ļaudis, kas savu bēdu stāstu izdomā vai vismaz krietni pārspīlē. Citreiz uzdarbojas veikli starpnieki – individuāli cilvēki vai viltus “labdarības” organizācijas.

Ne vienmēr runāšanai par savu nabadzību vai trūkumu (vai arī tās izcelšanai ar citiem līdzekļiem) galvenais nolūks ir saņemt kādu materiālo atbalstu. Tas var kalpot kā apzināts aizsarglīdzeklis, lai tuvinieki, kam iet grūtāk, neko neprasītu. Tā var būt kā maskēšanās, lai slēptu patiesos, īpaši nelegālā veidā gūtos ienākumus.

Citreiz tas ir iluzors trūkums – kad cilvēks uzskata sevi par trūcīgu tāpēc, ka viņam nepietiek naudas dārgām un ekskluzīvām lietām. Tam pievienojas priekšstats, ka šīs lietas ir bezmaz kaut kas iztikšanai un izdzīvošanai nepieciešams. Un tad vēl reklāmu iepotētā ideja, ka pilnīgi visu noteikti vajag iegadāties  jaunu (neko lietotu).

Citreiz cilvēks pats šo trūkumu rada – piemēram, saņemto naudu, piemēram, nospēlē azartspēlēs vai nodzer un tad izmanto tādas frāzes kā „kas tā par valsti, ka manam bērnam jāmirst badā” u.tml.

Protams, nabadzība pastāv un nekādā ziņā negribu apgalvot, ka visi nabadzīgie izliekas.  Reiz tirgū vienā no paviljoniem man pienāca klāt pensionāre ar lūdzošu skatu kaut ko iedot, es viņai nopirku sieru, par ko viņa bija patiešām ļoti pateicīga.  Negribu arī tagad meklēt un te minēt kaut kādu statistiku, jo, ņemot vērā algas aploksnē u.tml. lietas, ko cilvēki slēpj, diez vai tā vispār var būt precīza. Taču šeit mēģināju pateikt to, ka aiz vārdiem „grūta finansiālā situācija” reizēm var stāvēt pilnīgi kaut kas cits nekā iedomājamies. Tā var būt arī blefošana. Un vēl  – pie mums nepastāv kārtas vai kastas, tādējādi daudziem ir iespēja. Tikai vai ir vēlēšanās?

Advertisements