Slidenā nogāze

Nosaukuma izcelsme saistīta ar kāda priekšmeta, kas pārvēlies pār kraujas malu, neizbēgamo krišanu lejup.

Dzirdēts arī teiciens “lavīnas efekts”. Un, patiešām, maza darbība, relatīvi mazs solītis reizēm var izraisīt nozīmīgu iespaidu, izejot caur garu, loģisku sakarību ķēdi.  Tiek apgalvots, ka A ved pie B, B pie C, C pie D utt. Kaut arī ne vienmēr tāpēc šim pirmajam solim jābūt mazam, bet katrā ziņā mazs un nenozīmīgs nav rezultāts.

Taču “slideno nogāzi” var lietot arī maldināšans nolūkā. Tas notiek tad, kas tiek piesaukta iespējamā notikumu secība, ko kāda darbība izraisīs, taču nenorādot un nepamatojot ķēdes posmu loģiskās sakarības. “Slidenās nogāzes” argumenta būtība ir tajā, ka kāda darbība var izraisīt nevēlamas un negaidītas sekas – tādas, kas pat prātā nav ienākušas šīs darbības uzsācejiem, veicējiem. Tādējādi viņu labie mērķi kļūst ne tik svarīgi.

Paņēmiens tiek saukts arī par “kamieļa degunu” (camel’s nose)- ja kamielis ir iebāzis degunu teltī, tas nozīmē, ka drīz teltī ielīdīs viss kamielis.  Šo argumenta veidu lieto politiskajās, ekonomiskajās prognozēs, reklāmās u.c. Piemēram, pamatojot sociālo pārmaiņu iespējamību- ka nedrīkst pieļaut kādu noteikumu izņēmumu, jo tam noteikti sekos mēģinājumi to pākāpšanu pārvērst jau par normu.

Ne vienmēr ir tā, ka, uzrādot sakarības, netiek piedāvāts nekāds pamatojums. Citreiz tas var būt apgalvojums, ka “cilvēka dabā tā ir rīkoties”, “visi domā tikai par sevi/ visiem interesē tikai nauda” un daudzi citi pieņēmumi un stereotipi.

Lai pastiprinātu negatīvā efekta nozīmīgumu, argumentētājs var arī “apbērt” ar nevēlamo seku uzskaitījumu, vairākus no punktiem atkārtojot citiem vārdiem, minēt arī maznozīmīgus blakus efektus vai arī to, kas nemaz nav negatīvais efekts (piemēram, kādas pārmaiņas nosauc par nevēlamām, jo tad to dēļ būšot jāmaina likumi). Mērķis – radīt maldinošu iespaidu, ka negatīvais efekts būs liels.

Runājot par slideno nogāzi, nāk prātā arī šāda anekdote: Ebrejs Rabinovičs vēlas aizbraukt no Krievijas. Pie viņa pienāk jauns ebrejs un saka: Rabinovič, kādēļ braucat prom? Pēc padomju sistēmas sabrukšanas te parādījušās kolosālas peļņas iespējas! Paskatieties, kā uzplauka ēnu ekonomika! Rabinovičs atbild:  Staļina laikā par pederastiju sēdināja cietumā. Brežņeva laikā pederastiju ārstēja. Tagad pederastija ir norma. Ticiet man, jaunais cilvēk, drīz tā būs obligāta.

“Slidenā nogāze” var būt saistīta arī ar paņēmieniem post-hoc, kā arī ar melīgo dilemmu, kad tiek piedāvātas tikai 2 alternatīvas, tā it kā vairāk kā šo abu nebūtu (ne trešās, ceturtās utt), un melīgo analoģiju – kad kāda procesa neizbēgamo attīstību pārāk pielīzina akmens krišanai no nogāzes. Salīdzināt var būt nekorekti, jo uz akmeni vai citu priekšmetu iedarbojas zemes gravitācija, savukārt uz procesiem sabiedrībā vai individuālā līmenī daudzi citi faktori, turklāt bieži vien  vienlaikus vairāki.