Svešvārdu un vispārinājumu lietošana

Neskaidri un vispārīgi vārdi. Piemēram, “brīvība”, “labs”, “stilīgs”, “jocīgs”, “progress”, “attīstība”, “augšupeja”, “starptautiskā sabiedrība”, “eksperti”, “augsti morālie principi”  u.c. ir vārdi, kurus var interpretēt dažādi. Ja runātājs šos terminus lieto, bet nedefinē, tad raksts vai runa var sanākt skaista un cerību radoša, runātāja paštēlu uzlabojoša, bet tukša un pat ne par tēmu. Lai piesietos šādam runātājam, var izmantot jautājumus: „Kas ir ģimenes vērtības?”, „Ko nozīmē būt pārākam?” , “Vai variet pamatot, kāpēc uzskatāt, ka šobrīd Latvijā ir ekonomiskā izsaugsme?” utt. Protams, jārēķinās, ka var sekot nevis apmulsums, bet konkrētas atbildes.

Lai runātājs radītu iespaidu par sevi kā izglītotu, profesionālu un kompetentu personu, viņš var lietot arī dažādus nesaprotamus vārdus, sarežģītus terminus un svešvārdus, kā arī skaitļus. Vai adekvāti vai nē – reizēm tas nav svarīgi, tāpat lielākā daļa publikas nesapratīs. Šādu vārdu lietošanu var padarīt arī tēmu, par ko tiek runāt, ievērības cienīgāku. Lai “nepazustu” diskusijā, kurā kāds lietot šādus paņēmienus, var lūgt to lietotāju paskaidrot svešvārdus.

***

Kaut arī – citreiz nostrādā kādas augstas amatpersonas darbības, kas liek domāt, ka viņš jau ir tāds pats, kā mēs – no vienkāršās tautas. Piemēram, Valsts prezidents, kas tāpat kā daudzi cilvēki rudenī, aizbrauc uz kartupeļu talku. Jo pārākuma demonstrēšana var likt apkārtējiem justies mazvērtīgiem.

Noslēgumā citēšu to, ko rakstīja I.Bauere savā Twitter kontā 30.06.2017.: ” Patiesi lieli cilvēki parasti ir apbrīnojami vienkārši un atsaucīgi. Problēmas sākas, kad kāds nieka gariņš iedomājas esam pasaules naba.”